90. gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma - bezdarbs. Līdz 1990. gadam iedzīvotāju nodarbinātība valstī bija viena no augstākajām pasaulē. To lielā mērā var izskaidrot ar ilgstošo ekstensīvo tautsaimniecības attīstību, īstenojot pilnīgas nodarbinātības principu, kas, no vienas puses, ļāva novērst bezdarbu, bet, no otras puses, noteica zemu darba ražīgumu. 90. gadu sākumā uzsāktās ekonomiskās reformas, lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu līdzarto arī bezdarbniekus. 1991.gada decembrī Latvijā tika pieņemts likums ''Par nodarbinātību “ ,kurš 1992. gada 15. janvārī stājās spēkā. 1992.gada februārī tika reģistrēts pirmais bezdarbnieks.[4.]Nodarbinātības politiku valstī realizē Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienests, kurš tika izveidots 1991.gada 17.aprīlī. Tā centri un nodaļas tika izvietoti pa visu valsti. Sistēma tika veidota elastīga, jo atkarībā no situācijas izmaiņām darba tirgū, bezdarba līmeņa izmaiņām un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā tika atvērti vai slēgti Nodarbinātības valsts dienesta biroji. 2003. gada oktobrī notika reorganizācija un tika izveidota Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Tā sastāv no pārvaldes, 28 filiālēm (pa vienai katra rajona centrā) un 31 sektora.[5.] Valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi nodarbinātības jautājumu risināšanai, tajā skaitā pasīviem (bezdarbnieku pabalstiem) un aktīvās nodarbinātības pasākumiem. Aktīvie pasākumi ietver profesionālo konsultēšanu, profesionālo apmācību un pārkvalificēšanu, pagaidu darbavietu radīšanu, darba meklētāju klubu veidošanu, u.c.
Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana tika uzsākta 1992. gadā, kad tika pieņemti noteikumi ² Par bezdarbnieku profesionālo apmācību un pārkvalificēšanu² . Šim mērķim tiek izlietots 2/3 no visiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem paredzētajiem līdzekļiem. Pieaugot kvantitatīvajai neatbilstībai starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu profesionālajā aspektā, pieaug sociālā nepieciešamība pēc bezdarbnieku apmācības un pārkvalificēšanas. 1993. gadā uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos tika nosūtīti 3,7%, 1994. gadā - 6,2%, 1995. gadā - 7,6% no bezdarbnieku kopskaita, 1997. gada pirmajos trīs mēnešos - 2% …
