Bezdarbs gan Latvijā, gan ārvalstīs šobrīd ir aktuāla tēma, nav šaubu, ka to var definēt arī kā sociālu problēmu, jo tas skar daudzus iedzīvotājus un par to tiek plaši diskutēts un apspriests pārvaldes iestādēs, interešu grupās un starp indivīdiem.
Ekonomiskās krīzes laikā darba zaudēšana vairāk nav nekas neierasts, tāpēc par bezdarbniekiem nākas dzirdēt aizvien biežāk. Bezdarbnieki ir viena no neaizsargātajām sociālajām grupām, kura nespēj eksistēt bez valsts atbalsta. Bezdarbnieku aizstāvēšanā lielu lomu ieņem valsts sociālā politika, kas ir orientēta nodrošināt cilvēka eksistencei nepieciešamos sociālekonomiskos apstākļus jeb tādu dzīves līmeni, kāds vajadzīgs, lai būtu iespējama normāla dzīvības, veselības uzturēšana un bērnu audzināšana.
Sociālā politika darbojas cilvēku interesēs, taču katrā jomā tā atšķiras. Atšķiras ar to, kādi ir grupas mērķi, kādas organizācijas pārstāv konkrēto grupu, kā notiek sadarbība starp pārstāvjiem un interešu grupu un kādi paņēmieni tiek pielietoti, lai sasniegtu savus mērķus.
Nodarbinātības jomas sociālā politika valstī sākusi šķobīties līdz ar ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, tāpēc ir nepieciešamas jaunas pieejas šīs politikas uzlabošanā. Savas valsts sociālo politiku der salīdzināt ar citu valstu politiku, lai varētu veikt uzlabojumus, piedzīvot progresīvas pārmaiņas un ieraudzīt apmierinošu rezultātu.
Intervijas pielikumā.