Bezdarbs ir svarīgs makroekonomiskās stabilitātes rādītājs.
Šajā darbā tiek apskatīts bezdarba teorētiskais skaidrojums un Jelgavas bezdarba stāvokļa analīze par laika posmu uz 2001., 2002., 2003. 1. oktobri.
Šī analīze tiek veikta tieši par Jelgavu tādēļ, ka Jelgava ir viena no Latvijas lielākajām piesētām, bezdarba līmenis Jelgavā ir līdzīgs vispārējam valsts bezdarba līmenim, Jelgava ir studentu pilsēta, tādēļ svarīgi apzināties iespējamās darba iespējas šajā pilsētā.
Darba mērķis ir izskaidrot bezdarba kā ekonomiskās nestabilitātes teorētisko pamatojumu un izzināt bezdarba stāvokli Jelgavā.
Darba pamatā ir izmantota ekonomiskā literatūra un Valsta Nodarbinātības dienesta Jelgavas filiāles pēdējo trīs gadu kvartāla atskaites.
Darbs satur divas nodaļas ar tām pakārtotām apakšnodaļām. Darbā apskatāmi 10 grafiskie attēli un 3 tabula. Darba kopapjoms ir 33 lappuses.
Darbā izmantoto terminu skaidrojums
Ekonomiski aktīvi iedzīvotāji – tie ir abu dzimumu personas, kas piedāvā savu darbaspēku materiālajai ražošanai. Nav izslēgta arī ražošana un pakalpojumu sniegšana pašu vajadzībām. Pie ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem pieskaitāmi kā civilie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvi iedzīvotāji dalās nodarbinātajos un nestrādājošajos iedzīvotājos, kuri aktīvi meklē iespēju izmantot savu darbaspēku, sava darba pircējus. Darbaspēka piedāvātāji kā bezdarbnieki var būt gan reģistrēti Nodarbinātības valsts dienestā, gan arī nereģistrēti.
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji – tie ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, bet darba spējīgi, kurus nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie bezdarbniekiem.
Tautas saimniecībā nodarbinātie – visi iedzīvotāji, kuri sasnieguši noteikto minimālo vecumu – Latvijā tas ir 15 gadi, un tie, kuri strādā algotu darbu valsts uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās (ieskaitot statūtsabiedrības) un privātuzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās.…
