Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:672776
 
Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.1.  Bezdarbs    2
1.2.  Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji    3
1.3.  Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji    3
1.4.  Darba meklētāji    3
2.  Bezdarba formas    5
2.1.  Cikliskais bezdarbs    5
2.2.  Strukturālais bezdarbs    5
2.3.  Frikcionālais bezdarbs    5
2.4.  Sezonas bezdarbs    6
2.5.  Daļējais bezdarbs    6
2.6.  Slēptais bezdarbs    6
2.7.  Agrārais bezdarbs    6
3.  Bezdarba līmenis; aprēķināšana    7
6.  Bezdarba sekas    9
  Literatūras saraksts    10
Darba fragmentsAizvērt

Viens no nopietnākajiem modernās tirgus ekonomikas trūkumiem ir tās periodiska nespēja nodrošināt pilnīgu nodarbinātību. Nodarbināto skaita samazināšanos 20.gs. 90.gadu sākumādaļēji izraisīja etnisko minoritāšu emigrācija, kas aktivizējās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Bezdarba limeņa pieaugums un nodarbinātības samazināšanās ir raksturīga ekonomiskās pārveides procesa pazīme, jo darbaspēks pārvietojas no agrāk dominējošajiem valsts uzņāmumiem uz jaundibinātajiem privātā sektora uzņēmumiem. (1, 9)
Valsts Nodarbinātības dienests apkopo visu informāciju par strādajošajiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Parasti, jo zemāks ir bezdarba līmenis, jo augstāks ir ekonomiskās aktivitātes līmenis. Dažādu iemeslu dēļ reālais bezdarbs var būt daudz lielāks nekā, uzrāda oficiālā statistika. Bezdarbs rada zemu materiālās labklājības līmeni. Augsts jaunatnes bezdarba līmenis veidojas arī tāpēc, ka darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi un ir visai grūti atrast pirmo darbu depresīvā darba tirgū. (5)
Augstākā izglītība ievērojami mazina risku būt bezdarbniekam. Tas, ka konkrētam darbam sagatavots arodskolas absolvents var vieglāk atrast darbu, arī ir loģiski. Taču dīvaini, ka vidusskolas beidzējiem ir lielākas iespējas būt bezdarbniekam nekā pamatskolas beidzējiem. Tas izskaidrojams ar to, ka pamatskolas beidzēji piekrīt jebkuram darbam pat par zemu samaksu, bet vidusskolu absolventi tam var arī nepiekrist. (3,158)

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties