Bezdarba problēmu analīze Latvijā

Tirgus ekonomikas svarīgākā problēma un makroekonomikas nestabilitātes rādītājs ir bezdarbs.
Latvijas iedzīvotājus gandrīz 50 gadus bezdarba problēma gandrīz neskāra. Gluži otrādi, Latvijai pēc tās iekļaušanās bijušajā PSRS sastāvā, tika nesamērīgi attīstīta smagā rūpniecība, un darbaspēka pieprasījums tautsaimniecībā kopumā gandrīz vienmēr pārsniedza darbaspēka piedāvājumu. Taču atgūstot neatkarību, kopš 1991. gada augusta, situācija būtiski izmainījās. Un par vienu no Latvijas tautsaimniecības attīstības grūtībām kļuva augsts bezdarba līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. Bezdarbs ir veidojies strukturālo pārmaiņu pārejas periodā no komandpārvaldes sistēmas uz tirgus. Tagad darbs kļuva par iedzīvotāju aizsarglīdzekļi pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī par tautas attīstības būtisku sastāvdaļu.
Nodarbinātība ir ekonomikas pamatproblēma, kas skar arī sociālo un politisko jomu. Ar nodarbinātību ir cieši saistīta iedzīvotāju labklājība, kā arī demogrāfisko procesu norise. Bezdarba pieauguma apstākļos samazinās iedzīvotāju ienākumi, pasliktinās veselība, pieaug mirstības līmenis, vienlaicīgi palielinās noziedzība un pašnāvību skaits.
Reāli risināt bezdarba jautājumu var tikai valsts, izmantojot monetāro un fiskālo politiku. Nodrošināt nepieciešamo darbaspēka kvalifikācijas līmeni ir gan valsts, gan uzņēmēju atbildība. Ir svarīgi pētīt bezdarba problēmu, tās cēloņu noteikšanu, kā arī valsts politikas lēmumu pieņemšanu nodarbinātības jautājumos. Dažas valsts programmas atvieglo iespēju atrast darbu vai netieši ietekmē bezdarba līmeni. Noteicot valsts politikas nevēlamas blakus sekas, ekonomisti var palīdzēt politiķiem atrast dažādas problēmas risinājumu alternatīvus variantus.…