. STATISTIKA KĀ PRIEKŠMETS
Statistika( vācu statistik < latīniski status – stāvoklis) – sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzin ar tām saistītās likumsakarības. Statistika – šaurākā nozīmē- datu kopums par kādu parādību vai procesu. Sava izziņas priekšmeta pētīšanā statistika lieto speciālas pētīšanas un materiālu pētīšanas metodes:
- statistisko novērošanu;
- statistisko grupēšanu;
- apkopojošo rādītāju( vidējo lielumu, indeksu) metodi.
17. gs. beigās Anglijā radās zinātne “politiskā aritmētika”, tās pamatlicēji V. Petijs un Dz. Graunts neaprobežojās tikai ar faktu aprakstīšanu, bet analizēja arī skaitliskos datus par sabiedriskās dzīves parādībām, tādējādi liekot pamatus statistikai, kā sabiedriskai zinātnei. Intensīvi statistika attīstījās 19.gs otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Regulāri notika iedzīvotāju skaitīšana, kā arī skaitīšana rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Apkopotie statistikas dati tiek publicēti statistikas datu krājumos.
Mūsdienās statistika attīstās kā daudznozaru zinātne, tās sastāvdaļas:
1. statistikas vispārējā teorija;
2. ekonomiskā statistika;
3. nozaru( rūpnieciskā, lauksaimniecības, celtniecības) statistika;
4. demogrāfiskā statistika;
5. matemātiskā statistika;
6. sociālā statistika.
Sistemātisku informācijas vākšanu pēc iepriekš noteiktas programmas par masveida sabiedrības parādībām sauc par statistisko novērošanu. Tas ir statistiskās izpētes pirmais posms. Tiek izmantotas divas galvenās formas:
1. uzņēmuma, iestādes un organizāciju regulāras vai vienreizējas atskaites;
2. speciāli organizēti statistikas novērojumi( skaitīšana, apsekojumi ,socioloģiski pētījumi);
Pēc informācijas reģistrācijas regularitātes izšķir:
- nepārtraukto statistiku( faktus reģistrē to rašanās brīdī vai iespējami drīz pēc to rašanās);
- periodisko statistiku ( fakti tiek reģistrēti pēc noteikta laika posma);
- vienreizējo statistiku.
Pēc pētījuma objekta aptveršanas pilnīguma izšķir pilno un nepilno statistiku.
…
