Bezdarbs ir un paliek visakūtākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma. Mans referāta galvenais uzdevums ir veikt bezdarba analīzi laika posmā no 1995. gada līdz 2004. gadam, Latvijā. Mana referāta mērķis ir noteikt kādi iemesli – cēlonis, sekas, ir bijuši bezdarba pieaugumam, vai gluži pretēji, sarukumam. Katru gadu procentuāli mainās šie skaitļi – kas ir tam pamats, kādēļ tie mainās, neapšaubāmi tie ir visāda veida gan ekonomiskie, gan politiskie blakus apstākļi, kurus es centīšos atspoguļot tālākā referāta izklāstā.
Mans referāta mērķis bija veikt bezdarba analīzi Latvijā, noteiktā laika periodā no 1995. - 2004. gadam, veicot šo analīzi secinu, ka uzdevums, kur man bija jānoskaidro cēloņsakarības bezdarbam ir veikts. Galvenie ieskatpunkti bezdarba analīzē:
• viszemākais bezdarba līmenis Latvijā bija vērojams 1995. gadā, kur tas bija 6,6%;
• visaugstākais bezdarba līmenis bija sasniedzis 9,2% 1998. gadā;
• pēdējie trīs analizējamie gadi ir bijuši balansā 8,5% (2002. un 2004. gadā) 8,6% (2003.g.);
• 90. gadu sākumā uzsāktās ekonomiskās reformas, lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu;
• bezdarba līmenis Krievijas krīzes ietekmē strauji pieauga no 1998. gada augusta līdz pat 1999. gada aprīlim (no 7,2% līdz 10,1%);
• (2001. - 2004.) tautsaimniecības izaugsme orientēta galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu un mazāk – uz strādājošo skaita palielinājumu;
• Demogrāfiskās prognozes liek secināt, ka darbaspēka skaits visumā saglabāsies stabils līdz 2010.gadam;
• Par Latvijas galveno nodarbinātības politikas mērķi uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, perspektīvā sasniedzot ES noteiktos stratēģiskos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana, balstoties uz sekmīgu ekonomisko izaugsmi.
