7. Secinājumi
Apgalvojums, ka sabiedrība spētu eksistēt bez likumiem, manuprāt, nav pamatojams.
Likumi nav nekas tāds, bez kā sabiedrība nevarētu iztikt dažas dienas, mēnesi vai ilgāk. Tātad, īsā laika periodā sabiedrība spētu eksistēt bez likumiem. Taču tiklīdz nebūs tiesiskā regulējuma kādā mums aktuālā jautājumā, likums būs vajadzīgs "kā ēst". Tas, protams, ir vulgārs salīdzinājums. Ja runājam par sabiedrības eksistenci ilgākā laika periodā, tad viennozīmīgi likumi ir vajadzīgi. Cilvēki vēlas dzīvot drošībā un pārliecībā, ka viņu eksistence sabiedrībā nebūs apdraudēta. Taču bez tiesiskā nodrošinājuma sabiedrības eksistence jau būtu apdraudēta.
Šāds apgalvojums balstās vispirms uz vēsturiskajiem faktiem un piemēriem, tiesiskajām normām, kā arī pētnieku teorijām un atziņām.
8. Nobeigums
Referātā tika analizēta tēma par cilvēku sabiedrības spēju vai nespēju eksistēt bez likumiem. Bez tam tika rakstīts arī par likumu kā normatīvās bāzes vēsturisko ģenēzi. Tēmas izklāsts tika balstīts uz faktiem, piemēriem, tiesiskajām normām, pētnieku teorijām un atziņām.
Noslēgumā gribu teikt, ka jau senajā Romā bija atziņa: Legum servi esse debemus, ut liber esse possimus - lai varētu būt brīvi, mums jābūt likumu kalpiem. Un vēl viena atziņa: Salus populi - suprema lex - tautas labklājība - augstākais likums.
…