Betons un tā pielietojums mūsdienu būvniecībā

Betons ir mākslīgs akmensmateriāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktam saistvielu, ūdens, pildvielu un speciālo piedevu maisījumam. Līdz sacietēšanai šo maisījumu sauc par betonmasu. Saistvielas un ūdens ir aktīvās betonmasas sastāvdaļas. Tām ķīmiski mijiedarbojoties, veidojas jauns savienojums - lipīga iejava, kas plānā kārtiņā pārklāj smalko un rupjo pildvielu graudiņus un, pamazām sacietējot, sasaistītos. Tādējādi betonmasa pārvēršas izturīgā, monolītā mākslīgā akmenī - betonā.
Betons ir viens no senākajiem būvmateriāliem. Tas izmantots jau pirms mūsu ēras. Kā liecina pētījumi, Senās Grieķijas pilsētā Argosā vaļējais ūdensvads bijis veidots no marmora šķembām ar kaļķu javu. Ūdens tvertnes sengrieķu pilsētvalstī Spartā bijušas veidotas no oļu betona. Lielais Ķīnas mūris galvenokārt veidots no kaļķu, grants un smilts maisījuma. Arī romiešu arhitekts un inženieris Vitrūvijs 1. gs. 2. pusē p.m.ē. savā traktātā «Desmit grāmatas par arhitektūru» apraksta betona izmantošanu ostu, ēku un vaļēju ūdensvadu būvē.…