1. Sasalšanas procesi betonā
Ūdenim sasalstot betonā tas tāpat kā brīvi esošs ūdens izplešas neskatoties uz to, ka atrodas vielā ar stingru struktūru. Ūdens tilpums izplešoties palielinās apmēram par 9%, un spiediens ko var radīt sasalis ūdens ir tiešām ievērojams. Lai mazinātu sasalšanas kaitīgo ietekmi uz betonu to var izolēt no saskarsmes ar mitrumu un ūdeni vai arī iesaistot un iespiežot gaisu radīt tādas kā deformācijas kameras, kuras sasalstot samazinās un neļauj rasties plaisām. Šīm porām jābūt noslēgtām un tajās nedrīkst iekļūt ūdens. Iesaistītā gaisa poras ir izmēros ļoti mazas (50-200 m) un iegūstamas ķīmisku reakciju rezultātā, savukārt iespiestā gaisa poras (~3mm) tiek izveidotas fiziskos procesos iepūšot vai ievibrējot ātri cietējošā betonā gaisu. Šīs poras noteiktās proporcijās samazina sala postošo ietekmi, bet tajā pašā laikā arī samazina betona stiprību R, līdz ar to nevar uzskatīt, ka šis ir labākais veids kā paaugstināt betona salizturību. Gadījumos, kad nav nepieciešama vislielākā iespējamā betona nestspēja ko var iegūt no konkrētās cementa markas, ir pat labi, ja betons satur gaisa poras jo tādā veidā palielinās materiāla siltuma pretestība.
Cits veids kā samazināt sala ietekmi ir tieši pretējs – poru daudzuma samazināšana līdz minimumam. Kā vienu no galvenajiem iemesliem poru rašanās procesam var minēt pievienoto ūdens daudzumu, to pēc iespējas būtu jācenšas pievienot mazāk un papildus pievienots ūdens arī samazina betona stiprību R, lai tomēr betons būtu arī plūstošs tiek pievienotas speciālas ķīmiskas piedevas – plastifikātori, tie arī ietekmē svaiga betona spēju pretoties sala kaitīgajai ietekmei līdz tas sasniedz sākotnējo stiprību, kad sals vairs nav kaitīgs.
…
