Ievads
Betons ir mākslīgs akmens materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktam, ūdens, pildvielu un speciālo piedevu maisījumam. Līdz sacietēšanai šo maisījumu sauc par betonmasu. Saistvielas un ūdens ir aktīvās betonmasas sastāvdaļas. Tām ķīmiski mijiedarbojoties, veidojas jauns savienojums- lipīga iejava, kas plānā kārtiņā pārklāj smalko un rupjo pildvielu graudiņus un, pamazām sacietējot, sasaista tos. Tādējādi betonmasa pārvēršas izturīgā, monolītā mākslīgā akmenī- betonā.
Tā kā betonam un dzelzsbetonam ir labi fizikāli mehāniskie rādītāji un ilgizturība, laba pretošanās spēja temperatūras un mitruma iedarbībai, kā ari relatīvi mazas izmaksas, mūsdienās betons (dzelzsbetons) ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem un plašāk lietotajiem būvmateriāliem.
Pašlaik būvdarbu praksē arvien plašāk sāk ieviest dažādus speciālos betonus, vieglbetonus un augstas izturības betonus, kas dod iespēju samazināt konstrukciju šķērsgriezuma izmērus un līdz ar to materiālietilpību, kā arī uzlabo šo konstrukciju estētisko izskatu.
Lai būtu iespējams iestrādāt visu veidu betonus, ir nepieciešami veidņi, kas līdz sacietēšanai saturētu kopā betonmasu, samazinātu deformācijas iespējamību. Pie betonēšanas darbiem jāpieskaita arī veidņu izgatavošanu un montāžu, jo praktiski nevienu gatavu betona konstrukciju nevariegūt bez veidņu izgatavošanas.
Veidņu uzdevums un materiāli
Veidņi ir konstrukcijas, kurās iestrādā betonmasu un sacietēšanas laikā nodrošina tai noteiktu stāvokli, tādējādi nodrošinot betonam vajadzīgo telpisko formu. Veidņus balsta un nostiprina uz turām, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt veidņiem vajadzīgo stāvokli telpā. Individuālajā būvniecība turas izgatavo galvenokārt no koka.
Pēc izgatavojamā materiāla veidņi var būt metāliski, koka, dzelzsbetona, plastmasas, kombinētie.
Pie veidņotaju darbiem pieder veidņu un turu sagatavošana, uzstādīšana, pietiekamu stiprību sasniegušā betona atveidņošana un turu nojaukšana.…
