Paganīnī koncertā, pirmajā rindā, sajūsmā sastindzis, sēdēja kāds jauneklis. Tas bija ungāru pianists Ferencs Lists, kurš jau 9 gadu vecumā bija sniedzis savu pirmo koncertu, gūstot vispārēju apbrīnu kā brīnumbērns. Apbrīnojamās muzikālās spējas Ferencam parādījās ļoti agri, viņš auga kā brīnumbērns. Uz jautājumu, par ko viņš grib kļūt, Lists sešu gadu vecumā, rādot uz Bēthovena portretu, atbildēja: „Par tādu, kā viņš!” 1823. gadā Vīnē notika Lista un Bēthovena tikšanās, ar kuru ungāru komponists lepojās visu savu dzīvi. Lista spēli bija klausījies Bēthovens, pēc tam sajūsmināts zēnu apskāvis un noskūpstījis uz pieres. Laikā, kad Parīzē viesojās Paganīnī, jaunais Lists ar lieliem panākumiem jau bija koncertējis daudzās Eiropas pilsētās, arī Parīzē. Tomēr Paganīnī koncerts Listu tik dziļi saviļņoja, ka radīja dvēselē īstu vētru. Viņš saprata: ja Paganīnī pārveidojis visu vijoļspēles tehniku, tad tādu pašu apvērsumu var izdarīt arī klavierspēlē – ja tik daudz var izteikt ar vijoles 4 stīgām, cik milzīgas iespējas paveras tad klavierēm!
Drīz pēc Paganīnī koncerta noklausīšanās Lists rakstīja kādam savam draugam, ka daudzas stundas dienā vingrinoties kā apsēsts, jo izvirzījis sev mērķi sasniegt Paganīnī meistarību un to vēl pārspēt!
Ar milzīgu darbu un neatlaidību Lists savu mērķi sasniedza. Viņš ieviesa daudzus jaunus klavierspēles paņēmienus un koncertturnejās pa Eiropas pilsētām tik pasakainus panākumus kā neviens pianists ne pirms, ne pēc viņa. Tāpēc Lists tiek dēvēts par pianistu karali. Lists pirmais radīja klaviermūzikas vakarus – koncertus, kuros visu programmu izpilda tikai viems mākslinieks.
Ferencs Lists, viens no XIX gadsimta izcilākajiem komponistiem, ģeniāls novators, pianists un diriģents, ievērojams sabiedriskais darbinieks, ir ungāru tautas nacionālais lepnums. Dzimis 1811.gada 22. oktobrī ungāru kņaza Esterhazi muižā. Talantīgā jaunieša radošais ceļš sākās neparasti spilgti. Viņa skolotājs kompozīcijā bija A. Saljērī, klavierspēlē – K. Černi (L. Bēthovena skolnieks). Lists ir arī lielākais ungāru komponists.
Mūzikas vēsturnieki uzskata, ka viņa nozīmīgākais devums kompozīcijā ir programmatiskās simfoniskās poēmas, bet plašam klausītāju lokam no viņa apmēram 700 darbiem visiemīļotākie ir klavierdarbi, it sevišķi 19 ungāru rapsodijas* - virtuozas fantāzijas par ungāru un čigānu tautas melodijām.
Ne mazāk svarīga ir bijusi arī Lista sabiedriskā darbība. Pēc desmit gadu ilgas koncertdarbības viņš apmetās uz dzīvi Veimārā – Vācijā, strādāja par diriģentu un veica lielu darbu mūzikas propagandā. Ap viņu pulcējās domu biedri. Izveidojās radoša apvienība, tā sauktā Veimāra skola.
Līdz pat sirmam vecumam Lists aktīvi piedalījās visos mūzikas dzīves notikumos.
*rapsodijas – (grieķiski) episko dziesmu skandēšana. Sākotnēji vokāls, vēlāk instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautiskas tēmas. Rapsodijai raksturīga brīva kompozīcijas forma, ko veido kontrastējošas epizodes.…
