1770. gada 16. decembris- Ludvigs van Bēthovens dzimis nelielā vācu pilsētiņā Bonnā.
1778.gadā mazais Bēthovens pirmo reizi koncertēja Ķelnē un citās Vācijas pilsētās. Naudas trūkuma dēļ, desmit gadu vecumā, tēvs izņēma viņu arī no skolas.
1782. gadā Ludvigs van Bēthovens sastop tā laika lielisku komponistu, pedagogu un ērģelnieku Kristiānu Nēfi, kurš izprot zēna savdabīgo talantu.
1787.gadā Ludvigs van Bēthovens devās uz Vīni, lai satiktu Mocartu un uzklausītu viņa padomus.
1787.gada nogalē nomira Bēthovena māte un viņam nācās atgriezties Bonnā un uzņemties rūpes par ģimeni. Bēthovens sāka strādāt operas teātrī, kur spēlēja altu, uzstājās koncertos, pasniedza bezgala daudz stundu.
1789. gadā norisinājās franču revolūcija, tika pasludināta brīvība, vienlīdzība, visu cilvēku brālība. Pret karaļa varu bija sacēlusies tauta, kas izraisīja Bēthovenā kvēlu atbalsi. Šiem ideāliem viņš palika uzticīgs visu mūžu. Tikšanās ar Haidnu, kurš brauca cauri Bonnai, nostiprināja lēmumu doties uz Vīni, lai mācītos pie izcilā komponista.
1792.gadā 22 gadus vecais komponists ieradās Vīnē, kur nodzīvoja līdz pat mūža galam.
1792. gada nogalē Ludvigs Vīni iekaroja kā pianists. Bēthovens sāka spēlēt uz tolaik jaunā instrumenta – klavierēm.
1798. gadā Bēthovenu sāka skart kurlums. Bēthovenu pārņēma izmisums, viņš bija gatavs šķirties no dzīves, tomēr mīlestība pret mūziku, doma, ka viņš spēj ļaudīm sagādāt prieku, izglāba viņu no traģiskās nāves.
1802.gads- lūzuma gads Bēthovena jaunradē. Bēthovens kļuva pazīstams un cienījams visā pasaulē. Tika izdoti viņa skaņdarbi. Taču viņu skāra arī sarūgtinājumi- bez atbildes palika Bēthovena lūgums pieņemt viņu pastāvīgā darbā operas teātrī. Ar katru gadu jūtamākas kļuva materiālās grūtības.…