Vispārējs raksturojums
Bērzi (Betula L.) ir patreiz saimnieciski nozīmīgākā lapu koku ģints, kas aizņem 27,5% no mūsu mežu kopplatības. Pasaulē sastopamas 120 bērza sugu. Latvijā savvaļā sastopamas četras bērzu sugas, no kurām saimnieciska nozīme ir tikai divām – kārpainajam jeb āra un pūkainajam jeb purva bērzam. Pārējās divas sugas – zemais bērzs un pundurbērzs pieskaitāmas krūmiem. Bez tam mūsu mežos sastopams arī t.s. Karēlijas bērzs vai māzerbērzs.
Bērzs – vasarzaļš, līdz 30 m augsts koks vai krūms. Sastopams mežos, laukos, aug tīraudzēs un mistraudzēs. Miza gluda, balta, sākot ar 10 – 15 gadu vecumu stumbra apakšējā daļā sāk veidoties pelēki melna kreve. Bērza tāss ir viegli nolobāma. Uz saknēm spēcīga mikoriza. Zari tievi, lokani. Lapas 3,5 – 5 cm garas, veselas vai daivains, trīsstūrainas, ar smailu galotni un divkārt zāģzobainu malu. Lapas simetriskas, sakārtotas spiraliski. Lapas plātne virspusē spīdīgi zaļa. Zied maijā. Vīrišķās spurdzes sākumā zaļas, vēlāk iesarkani brūnas, ziedēšanas laikā dzeltenas. Vīrišķo ziedu spurdzes ķekaros 2- 4, ķekari zaru galos vai žāklēs. Sievišķās spurdzes ap 1,5 cm garas, cilindriskas, zaļganas. Sievišķo ziedu spurdzes stāvas vai nokarenas, pa vienai vai divām, zemāk par vīrišķo ziedu spurdzēm. Apputeksnē vējš. Augļi – riekstiņi ap 0,3 cm gari, ar plānu spārniņu katrā pusē.
Vislielākais bērzu audžu īpatsvars ir Austrumlatvijas augstienē un Zemgales līdzenumā. Statistikas ziņas rāda, ka pēdējos 70 gados ir pakāpeniski palielinājusies bērza līdzdalība Latvijas mežos.
…
