Bērnu uzvedības traucējumi ir bijusi vienmēr mūžsena problēma, lai gan mainoties paaudzēm katra iepriekšējā paaudze ir uzskatījusi, ka ar gadiem bērnu uzvedība ir pasliktinājusies- pusaudži ir sliktāki nekā tajos laikos, „kad mēs bijām jauni”. Taču patiesībā, nekas īpaši nebūtu mainījies, ja pasaule savā attīstībā stāvētu uz vietas, bērni vienkārši pielāgojas šodienas strauji mainīgajam laikmetam. Laikmets, dzīves notikumi piespiež bērnu būt par sliktas rīcības upuri. Taču bērnam ir jāsaprot, ka ne vienmēr drīkst pakļauties laikam, kurā mēs dzīvojam!
Bērniem ar uzvedības traucējumiem ir grūti iekļauties sabiedrībā, ne vienmēr viņus visur pieņem, bieži viņi ar savu rīcību traucē un pat apdraud citus. Bieži vien ir ļoti grūti vecākiem un pedagogiem tikt galā ar bērna slikto rīcību un nepaklausību,gluži vienkārši nav tik viegli atrast kopēju valodu, grūti saprast izveidot normālas attiecības ar šādiem bērniem. Brīžiem paši vecāki ir vainīgi pie šādas bērna uzvedības, taču to neapzinās, bieži vien cenšoties pāraudzināt savu bērnu, vecāki nonak līdz izmisuma brīdim, ka nespēj neko mainīt.Ģimene ir nelaimīga, ka nevar saprast savu bērnu un palīdzēt . Un arī pats bērns nejūtas laimīgs, jo ir vientuļš bez draugiem, domubiedriem, visi viņu noniecina, apsmej, un galvenais, bērns pats nesaprot, kāpēc, jo viss, ko viņš dara pašam liekas ļoti pieņemami.Tapēc bieži vien bērni ar uzvedības problēmām sāk neapmeklēt skolu, pievēršas noziedzībai, alkoholismam utt. Latvijā ir diezgan liels mazgadīgo noziedznieku skaits, un tas nedara godu mūsu valstij! Bērni ir mūsu nākotne un ikviens grib, lai nākamās paaudzes būtu izglītotas un radītu pozitīvu piemēru. …