Viens no priekšnosacījumiem jebkuras darbības veikšanai, it īpaši mācīšanās procesam, ir uzmanība. Uzmanība ir cilvēka psihiskās darbības virzība, kas koncentrēta uz objektiem, kuri ir personībai nozīmīgi. Uzmanību ietekmē dažādi faktori: psihiskais stāvoklis, domas un emocijas, personīgas problēmas, nogurums, miegainība, kā arī intereses esamība vai tās trūkums. Uzmanība var būt tīša un netīša. Tīšā uzmanība rodas, kad cilvēks mērķtiecīgi tiecas uz kaut ko, tā ir saistīta ar mūsu vajadzībām un interesēm. Netīšā uzmanība mūs pievērš neparedzētiem notikumiem, kaut kam tādam, par ko iepriekš nebijām domājuši. Uzmanībai piemīt vairākas īpašības, kas jāņem vērā, strādājot ar bērniem:
• Apjoms- informācijas daudzums, ko cilvēks spēj ietvert savas uzmanības lokā, un tas dažādiem cilvēkiem var būt atšķirīgs, tas var būt atkarīgs no pieredzes un iepriekšējām zināšanām;
• Uzmanības koncentrācija- tā ir spēja noturēt uzmanību, nepievēršoties kam citam, un to savukārt nosaka dažādi apstākļi (interese, noguruma pakāpe u.c.).
Kritēriji bērna uzmanības attīstīšanai intelektuālajā sagatavotībā skolai:
• Bērns uztver spilgtus, negaidītus kairinātājus, nosacījums nedarbojas kā kritērijs, jo tas eksistē jau kā dabisks priekšnosacījums;
• Bērns ir uzmanīgs sarunu biedrs, prot uzklausīt otra domas, nav izklaidīgs sarunā;
• Bērns ir vērīgs, prot izzināt to, kas viņam interesē;
• Prot pievērst tiešu uzmanību veicamajam mācību darbam.
Raksturīgi, ka bērna uzmanību izraisa tikai pievilcīgie objekti, kurus pavada emocionāls pārdzīvojums. Bērns uz uztveres objektu koncentrēsies tik ilgi, kamēr būs interese. Uzmanību šajā vecumā reti kad izraisa iekšējie nosacījumi, tāpēc var apgalvot, ka uzmanība pimsskolas vecumā pāsrvarā ir netīša. Taču veidojas pāreja no netīšās uzmanības uz tīšo, kas nepieciešama, sākot mācības skolā. 4-5 gadus veci bērni uzmanību spēj koncentrēt apmēram 6-8 sekundes, 6-7 gadus veci- 12-20 sekundes. Uzmanība ir saistīta ar gribas kvalitāti, ar paškontroles prasmēm un iemaņām socializācijas procesā.
…
