Skolēniem gads iedalās divos nogriežņos- „vasara” un „pārējais laiks”. Deviņi rudens, ziemas un pavasara mēneši ir pilni pienākumu un atbildības, bet asara ir godam nopelnīts atalgojums par visām pūlēm. Un trīs mēneši domāti tam, lai sāktu darīt to, ko patiešām gribētu darīt.
Bet, kā rīkoties, lai šis laiks būtu vērtīgs, lai izdotos izdarīt visu, kas iecerēts, un lai vasaras beigās neattaptos kā pēc noskrieta maratona, kad pašu izvēlētā darāmā bijis vairāk nekā atpūtas? Te nu derētu vispirms apstāties un uzzināt, kur un kas notiek, lai varētu izvēlēties, ko un kad darīt vai nedarīt...
Nenoliedzami, tiem, kuri visu gadu ir mācījušies, veltot laiku un enerģiju tikai skolai, vasara ir īstais laiks, kas sapelnīt naudu rudens tēriņiem. Te vienīgi būtu jāpadomā, vai ir vērts visu vasaru strādāt, galvu nepacēlušam, un skolā atgriezties nogurušam? Strādājot, labākajā gadījumā, brīvas paliek nedēļas nogales, bet nedēļa pie radiem vai draugiem laukos, kā arī pārgājiens gar jūru neiznāk....
1. LIKUMI, kas regulē bērnu un jauniešu nodarbinātību
1.1. ES direktīva par jauniešu nodarbinātību
Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka aktivitātēm, kas viņu nodrošina ar iztikas līdzekļiem, veido pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociāliem kontaktiem. 1
Latvijā jauniešu nodarbinātības jautājumus reglamentē Darba likums, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”, Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi Nr.10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā līdz 13 gadiem” un Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.205 „Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu – izpildītāju – nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi”.…