Starptautiskā un nacionālā likumdošana nosaka bērnam īpašu statusu sabiedrībā un norāda uz to, ka valstij un sabiedrībai ir nepieciešams īpaši aizsargāt bērnu, jo bērns ir sabiedrības nacionālā vērtība un valsts nākotnes sekmīgas attīstības garants. Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti un Latvijas Republikas normatīvie akti bērnu tiesību aizsardzības jomā ir obligāti visiem - pieaugušajiem un bērniem, fiziskām vai juridiskām personām, publisko tiesību subjektiem un to amatpersonām, jo tie ir galvenie garanti bērnu tiesību īstenošanai valstī.
1990. gada 4. maija Deklarācija par bērnu tiesībām, kuru Latvijas
Republika atzina kā vienu no pirmajiem starptautisko tiesību dokumentiem bērnu tiesību aizsardzības jomā.
ANO Konvencija par bērna tiesībām, kuru 1989. gada 20. novembrī
Ģenerālā Asambleja pieņēma kā vienu no svarīgākajiem starptautisko tiesību aktiem bērna pamattiesību un brīvību aizsardzības nodrošināšanai. ANO Konvencija par bērna tiesībām atzīst bērnu par patstāvīgu tiesību subjektu un aicina dalībvalstis, tai skaitā Latviju, sakārtot savu likumdošanu atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, lai radītu priekšnoteikumus bērnu aizsardzībai no vardarbības, klaiņošanas, cietsirdīgas izturēšanās un ekspluatācijas un garantētu bērnu tiesību ievērošanu. Konvencija ir visplašāk ratificētais tiesību akts bērnu tiesību aizsardzības jomā visā pasaulē. Pašlaik gandrīz visas pasaules valstis ir tās dalībnieces. Latvija šai Konvencijai pievienojās 1991. gada 4. septembrī, un tā ir spēkā no 14.05.92.
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kuru ANO Ģenerālā
Asambleja pieņēmusi 1948. gada 10. decembrī, Latvijā spēkā no 24.03.1992.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija,
kuru Eiropas Padomes dalībvalstu valdības parakstījušas 1950. gada 4. novembrī, Latvijā spēkā no 27.06.1997.
Eiropas Padomes Konvencija par bērnu tiesību piemērošanu, kuru
Eiropas padomes dalībvalstu valdības parakstījušas 1996. gada 25. janvārī, Latvijā spēkā no 01.09.2001.…