Secinājumi
Bērnu tiesību pārkāpšana, nežēlīga apiešanās ar bērniem un to ekspluatācija sen zināmi cilvēcei. Gandrīz katrā valstī arī Latvijā ir aktuāla problēma, uzlabot bērnu aizsardzības tiesisko regulējumu.
Pasaules valstu saistības, arī Latvijas, bērnu tiesību aizsardzības jomā, kas ir paustas daudzos starptautiskos dokumentos, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ANO Konvencijā par bērna tiesībām, Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām u.c.
Šīs jomas pamatdokuments ir ANO Konvencija par bērna tiesībām, kas nostiprina dažādas bērnu tiesības - pilsoniskas, politiskas, ekonomiskas, sociālas un kultūras. 1991. gadā 4. septembrī Latvija pievienojās 1989. gada ANO Konvencijai par bērna tiesībām. Pievienojoties šai konvencijai, Latvija ir apņēmusies ievērot visus tā noteikumus, kā arī izveidot efektīvus valsts cilvēktiesību aizsardzības mehānismus (administratīvus, tiesas u.c.), kuru izmantošana nodrošina bērnu tiesību aizsardzību.
Tomēr pētījuma gaitā ir secināts:
1) Sociāli ekonomiskā situācija valstī, izraisa to, ka ir daudz neatrisinātu problēmu: nav attiecīga atbalsta ģimenēm un bērniem krīzes situācijās, trūkst kvalificētu speciālistu sociālajos dienestos, skolās, bērnu iestādēs. Rezultātā daudzu Latvijas bērnu tiesības ir pārkāptas, bērni jūtas nevēlami, nesaprotami, kļūst par vardarbības upuriem.
2) No savu tiesību pārkāpumiem cieš gan bērni ģimenēs, gan bērni, kas atrodas valsts aprūpē. Pēdējā laikā visai bieža informācija plašsaziņas līdzekļos par agresīvu bērnu uzvedību attiecībā pret otru, traģiski gadījumi bērniem, kad vecāku vainas dēļ bērni ir nopietni ievainoti vai pat iet bojā.
3) Ne tikai bērnu aizsardzības problēmas ģimenē un izglītības iestādēs ir aktuālās, bet nemazāk nopietns jautājums saistīts ar virtuālo vidi.
4) Uz šodienu Latvijas bērnu aprūpes iestādēs dzīvo 1547 bērni, kuriem nav nopietnas veselības problēmas. Ļoti daudz bērnu, kas juridiski nav brīvi, tas ir, viņu vecākiem nav atņemtas aprūpes tiesības, tāpēc bērni juridiski ir saistīti ar viņiem, lai gan tie par saviem bērniem nerūpējas. Juridiskā atbrīvojuma no ģimenes process, ko regulē spēkā esošiem noteikumi, ir ļoti garš. Ar katru gadu bērnam ir mazāk iespēju, ka viņš iegūst jaunus mīlošus vecākus, jo adoptētāji bieži izvēlas jaunākus bērnus.
Saskaņā ar iepriekš minēto, ir iespējams veikt šādus ierosinājumus:
1) Lai novērstu vardarbības gadījumus skolās (mobbings) nepieciešams nodrošināt, lai katrā Latvijas skolā ir mobbinga novēršanas plāns, kas ļautu ātrāk izprast konkrēto situāciju, kā arī nepieciešams šī jautājuma risināšanai piesaistīt skolotājus, vecākus un skolēnus. Savukārt plāna satura izstrādi nepieciešams nodrošināt valsts līmenī, kā piemērs ir Somija, grozot LR Izglītības likumu. Tāpat šķiet nepieciešams veikt darbības, lai mazinātu vardarbību skolās un katru skolu nodrošināt ar bērnu psihologu un sociālo darbinieku.
…
