Bērnu sagatavošana skolai parasti satrauc pirmsskolas un sākumskolas speciālistus tad, kad bērns nācis pasaulē un sāk apjaust apkārtējo tuvāko un vēlāk arī tālāko pasauli. Bērnu sagatavošana skolai izraisa daudz problēmu, kas saistās ar sagatavošanas satura un satura apjoma jautājumiem. Ir jāapzinās, ka vispirms bērnam, kurš nav bijis bērnu kolektīvā ir jāapgūst prasme darboties tajā, ir jānodrošina sociālā attīstība, prasme patstāvīgi izvēlēties nodarbošanos, spēju iesaistīties rotaļās un, ja nepieciešams, pagaidīt arī savu kārtu, jāpilnveido pašapkalpošanās iemaņas un higiēnisko normu ievērošana. Bērnam ir nepieciešama pieredze dzīvot un darboties plašākā sabiedrībā. Runājot par pieredzi, attiecinot to uz pirmsskolas vecumu, tiek domāts par bērna priekšstatu apjomu par apkārtējo pasauli, kas nepieciešams, lai viņš varētu patstāvīgi orientēties dažādās situācijās un spētu priekšstatus arvien papildināt. Tie ir priekšstati, piemēram, par pastu, teātri, veikalu, poliklīniku, zooloģisko dārzu, par vecāku darbu, darba vietu, interese par kaut ko ( par mašīnām, attēlu kartiņām u.c.), orientēšanās tradīciju, svētku svinēšanā. Bērnam būtu labprāt jāiesaistās sarunās par saviem vērojumiem, jāspriež par tiem.
Bērna iestāšanās skolā noslēdz viņa pirmsskolas bērnību, izmaina bērna attīstības sociālo situāciju, bet cik bērns ir gatavs, lai uzsāktu mācības skolā? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāzina bērna pirmsskolas vecumposma attīstības īpatnības. Pirmsskolas vecumposma (4 – 7 gadi) teorijas raksturojumi ir dažādi. Pazīstamākie to veidotāji ir Ļ. Vigotskis, M. Montesori, E. Ēriksons, Ž. Piažē, Dz. Bruners u.c. Vārds – šajā vecumposmā – bērnam kļūst par nosauktās lietas simbolu. Bērna izpratni nosaka lielā mērā viņa uztvere. Bērnam nav pieaugušiem raksturīgais loģiskās domāšanas process. Bērna valodai ir sociāla un egocentriska funkcija. Vadošā darbība ir rotaļa, kura ir virzīta uz attiecību izzināšanu. Kā vajadzību un motīvu sfēra attīstās psihes sfēra. Tā visa nostiprināšanai būtiskākais ir audzināšana.
Liela daļa no mums vēl neizprot jēdzienu “bērna sagatavošana skolai” un izvēlētā tēma ir aktuāla arī tāpēc, ka ar pirmo septembri tika uzsākta obligātā bērnu sagatavošana skolai. Man, kā sagatavošanas klases skolotājai, uzsākot pirmo praktisko darbību skolā, šī tēma “ Bērna sociālpsiholoģiskā gatavība skolai” ir izzināt, izprast nepieciešama, lai pēc iespējas veiksmīgi sagatavotu bērnus skolai, turpmākai attīstībai.
Psihologi par galveno nosacījumu veiksmīgam mācību darbam skolā min psihisko briedumu un darbības orientāciju uz prasmju un zināšanu apguvi.
PĒTĪJUMA MĒRĶIS: pētīt un pamatot bērna sociālās un psiholoģiskās gatavības skolai veicinošos faktorus.
PĒTĪJUMA OBJEKTS: Pirmsskolas vecuma bērnu attīstību ietekmējošie faktori.
PĒTĪJUMA PRIEKŠMETS: bērnu sociālpsiholoģiskā gatavība skolai.
PĒTĪJUMA UZDEVUMI:
Analizēt psiholoģisko un pedagoģisko literatūru par bērna gatavību skolai;
Analizēt literatūrā piedāvātās pirmsskolas vecuma (4 - 7.g) bērnu attīstības īpatnības dažādu teoriju skatījumā;
Analizēt pirmsskolas vecuma bērna sociālpsiholoģiskās gatavības skolai būtību un apstākļus, kas to ietekmē.
PĒTĪJUMA METODES: teorētiskās literatūras analīze; novērošana; aptauja; bērnu darbības izpēte un analizēšana.
PĒTĪJUMA BĀZE: Smiltenes 2. vidusskolas sagatavošanas klase. …
