Ieskats vēsturē
Atskatoties vēsturē, var redzēt, ka sabiedrība jau daudzus gadsimtus ir centusies aizsargāt bērnus no vardarbības tomēr tās vairāk ir bijušas spontānas vai individuālas darbības. Koncentrēta un organizēta darbība šajā jomā no privātā un publiskā sektora puses ir relatīvi jauns fenomens . Sākotnējās rūpes par bērniem uzņēmās baznīcas un filantropi, kuri bija tie, kas lika pamatus nākotnes bērnu aizsardzības sistēmas izveidei . Tikai 16.gs. vidū tika pieņemti pirmie likumi, kas paredzēja bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu. 1548.g. Anglijā pieņemtais likums paredzēja zēnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu, bet 1576.g. — likums, kas paredzēja sodu par meiteņu, kas jaunākas par 10 gadiem, izvarošanu. Bet pēc tam ilgstoši nekādi likumi šajā sfērā netika pieņemti. 17., 18.gs. vairākās valstīs pieauga brīvprātīgo bērnu aizsardzības organizāciju skaits.Bērnu seksuālā izmantošana ir fenomens, par ko pasaulē plaši uzsāka runāt tikai pēdējos divdesmit – trīsdesmit gados, kaut gan jau pirms tam bija zināms, ka šādi seksuāli kontakti pastāvējuši gadsimtiem ilgi. Tomēr daudzi pētnieki uzskata, ka spēcīgais tabu, kas pastāvēja saistībā ar šo uzvedību nozīmē, ka tā nav plaši izplatīta un seksuālo attiecību tabu vispār pasaulē lika izvairīties no šo jautājumu pētīšanas. Oficiāli tika pausts uzskats, ka bērnu seksuālās izmantošanas gadījumi ir ārkārtīgi reti— aptuveni 1 vai 2 no 1 000 000 bērnu ir sastapušies ar šādu pieredzi. Kaut gan patiesībā šī informācija neatbilda realitātei. Ir pierādījumi tam, ka arī daudz senāk, piemēram, antīkajā Grieķijā, bērni bieži tikuši izmantoti pieaugušo seksuālo vajadzību apmierināšanai Pirmie indikatori tam, ka plašākas sabiedrības masas apzināties, ka bērni var tikt iekļauti un tiek iesaistīti tiem nevēlamās seksuālās attiecībās, bija novērojami 16.gs. vidū. Pirmo reizi sabiedrības vēsturē tika pieņemtie likumi, kas paredzēja bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu. Pirmie pētījumi saistībā ar bērnu seksuālo izmantošanu tika uzsākti tikai 1914.gadā. Bet sabiedrības reakcija uz informāciju par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem joprojām bija šoks vai neticība un šie gadījumi gandrīz vienprātīgi tika uztverti kā fantāzijas un izdomājumi. Tikai 20.gs. 60.-70.gados notika izmaiņas šīs problēmas izpratnē un izpētē. Tas daļēji bija dabisks progress, kas sekoja sabiedrības pieaugošajai apziņai un diskusijām par bērnu fizisko ietekmēšanu, ko uzsāka bērnu aizsardzības kustība. Liela loma sabiedrības uzmanības pievēršanā bērnu seksuālās izmantošanas problēmai bija arī feminisma kustībai.
…
