Ievads
Pēdējā laikā arī Latvijā ar vien lielāka uzmanība tiek pievērsta bērnu audzināšanai, arī seksuālajai. Šķiet beidzot vecāki pamazām sāk apjaust, ka nepietiek tikai ar to, ka bērns tiek apģērbts, paēdināts un palaists skolā, bet arī to cik lielu iespaidu uz bērna turpmāko dzīvi atstāj audzināšana, īpaši seksuālā.
Šajā referātā tiks runāts par to, kā un kad vajadzētu runāt ar bērnu par viņa seksualitāti. Kā arī par to kādas ir vecāku visbiežāk pieļautās kļūdas šajā jomā un kādas sekas tas var atstāt uz bērna turpmāko dzīvi. Neliels ieskats šajā referātā būs arī par seksuālās vardarbības sekām uz bērna psihi un turpmāko nākotni, kā arī par cēloņiem, kas iespējams veicina homoseksualitāti.
Savā referātā centīšos pierādīt hipotēzi- veidi, kā bērns tiek seksuāli audzināts, nopietni ietekmē tā turpmāko, jau pieauguša cilvēka seksuālo dzīvi.
Bērna seksualitātes attīstība
Agrāk Eiropā bērnu un jauniešu seksualitāti vai nu visiem līdzekļiem nomāca, vai arī izlikās, ka tādas vispār nav ( nemaz nerunājot par padomju periodu, kad nekas ar seksu saistīts vispār ‘’ nepastāvēja ‘’ , kur nu vēl bērnu vai jauniešu starpā. Mūsdienā saprotams ar vien vairāk tiek atzīts, ka gan bērni, gan jaunieši ir seksuālas būtnes un šo bērnu seksualitāti nevar nomākt ar kaut kādiem pret pasākumiem vai psiholoģisko teroru.
Par fakta, ka arī bērni ir seksuālas būtnes, atzīšanu un pierādīšanu visvairāk jāpateicas ārstam un psihoanalītiķim Zigmundam Freidam, kurš veiksmīgi pierādīja, ka jau zīdaiņiem un maziem bērniem ir seksuālas izjūtas. Bērnu garīgā attīstība ir cieši saistīta ar seksuālo attīstību. Tikai tad bērns var izaugt par miesīgi un garīgi veselu pieaugušo, ja viņa seksuālā attīstība netiek stipri nomākta.[6, 81]
Bērna seksualitāte sākas jau ar tā ieņemšanas brīdi, kad rodas sievišķais vai vīrišķais aizmetnis. Jau mātes miesās veidojas radījums, kas apjauš un priecājās par savu seksualitāti; kā to apliecina daudzie novērojumi ar ultraskaņu- bērni rotaļājas ar saviem dzimumorgāniem. Zīdaiņa vecumā seksuālās aktivitātes kļūst intensīvākas, galvenokārt vispirms cenšoties ar baudu izpētīt savu ķermeni. Kā meitenes, tā arī zēni nonāk orgasmam līdzīgā stāvoklī. Sākot no otrā dzīvības gada, seksuālās aktivitātes kļūst ar vien intensīvākas, bet sākumā gan paliek vērstas uz paša ķermeni.. Tad, apmēram, no četru gadu vecuma, bērna seksualitāti noteic īstas seksuālas vēlmes, kas vērstas arī uz citiem cilvēkiem un apmierina paša seksualitāti. Šai laikaposmā bērniem ir stipra seksuāla vajadzība un viņi to dabiski vērš uz cilvēkiem, kurus mīl, saviem vecākiem. Šī apziņa daudziem vecākiem izraisa stipru nepatiku. Nereti vecāki cenšas novērst bērnu tuvināšanās mēģinājumus, jo baidās, ka rasties incestam līdzīgas attiecības.[rozvita] Freids šo attīstības fāzi dēvē par Oidipa fāzi, pēc Grieķu teiku varoņa Oidipa, kas nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, nezinādams, ka tie ir viņa vecāki.
…
