Vēl mammas puncī būdams bērns jūt un dzird to, kas notiek apkārt, bērns jūt māmiņas balsi, emocijas, noskaņojumu, bērns jūt to, kad māmiņa ir satraukta, bēdīga, priecīga, bērns jūt arī māmiņas raizes un pārdzīvojumus. Nākot bērniņam pasaulē, tam visam ir jāvelta liela uzmanība, jāvelta daudz laika un jābūt ieinteresētiem, lai bērns attīstītos ne vien garīgi, bet arī fiziski – lai bērns gūtu vispusīgu attīstību.
Lai bērna attīstība noritētu sekmīgi, liela nozīme ir pieaugušo klātbūtnei, jo kas gan vēl labāk, ja ne pieaugušais, palīdzēs bērnam apkārtējo pasauli iepazīt. Noteicošais faktors bērna kvalitatīvas runas attīstībā ir emocionālajam klimatam, kurā bērns dzīvo, bet vēl lielāka nozīme ir vecāku līdzdalībai palīdzot bērniem apgūt valodu.
Bērns kā jau mēs zinām ņem paraugu no saviem vecākiem vai no kāda pieaugušā, bērns mācās raugoties uz mums. Un katrā šādā mācīšanās un sava veida atdarināšanas reizē, bērns ļoti bieži izrunā kādu kļūdainu vārdu un mums šāda bērna nepareiza runa ir jānovērš, jāmāca bērniem no tās izvairīties un neizmantot to savā runā. Mums ir jākoriģē bērna kļūdaini izrunātie vārdi.
Bērni ļoti bieži savā runā iekļauj okazionālismus jeb jaunvārdus, kurus mēs vecāki piefiksējam un netīši izmantojam sarunās ar bērnu, bet tāda veida rīcība ir aplama, jo bērnam ir jāmāca pareiza runa. Izmantojot savā runā bērna izgudrotos jaunvārdus mēs tikai apliecināsim, ka bērna runa ir pareiza, lai gan tas viss būs aplami.
Valodai ir jābūt ne tikai bērnam saprotamai, tai ir jābūt arī gramatiski pareizai un kad gan vēl koriģēt bērna runu, ja ne pirmsskolas vecumā. Bērns alkst zināšanu tāpēc arī labprāt uzklausa un atdarina gramatiski pareizo runu.
Runa un valoda nebūt nenozīmē tikai to, ka tiek izkopta bērna vārdiska sazināšanās ar pasauli. Runa un valoda attīsta bērna personību kopumā. Bērni apgūst apkārtējās pasaules parādības, cilvēku savstarpējās attiecības, viņi vēro un izsaka savu prieku, neizpratni, kā arī rod secinājumus. Katrai likumsakarībai ir savs nosaukums un bērns ir tas, kas veic šo atbildīgo, sarežģīto mācību procesu. Savukārt mēs – pieaugušie – esam tie, kas bērniem šīs pūles var atvieglot, iekļaujot spēles bērnu runas attīstības apguves procesā.
Adaptētā informācija – starp bērnu un pārējiem notiek domu apmaiņa.
Attīstība – process, kurā notiek pāreja no vienkāršas attīstības uz sarežģītāku, no zemākas uz augstāku attīstību.
Bērnu runas attīstība – dzimtās valodas apguves process, kurā bērni apgūst prasmes izmantojot valodu kā apkārtējās pasaules izziņas līdzekli, tas ir cilvēces uzkrātās pieredzes apguves process, kurā valoda kļūst par sevis iepazīšanas un pašregulācijas, cilvēku saskarsmes un mijiedarbības līdzekli.
Didaktiskās rotaļas un spēles – plānots un mērķtiecīgs pedagoģiskais paņēmiens bērnu zināšanu paplašināšanai un nostiprināšanai.
Eholācija jeb atkārtojuma kategorija – bērns atkārto skaņas un vārdus tikai runāšanas prieka labad.
Kolektīvais monologs – runa orientēta uz citu personu, bez vēlēšanās saņemt atbildi.
Kritika – bērns izsaka piezīmes par citu uzvedību.
Mīklas – savdabīgs un īpatnējs folkloras žanrs.
Monologs – bērns sarunājoties ar sevi, it kā skaļi domā.
Okazionālismi jeb jaunvārdi – bērnu izgudroti vārdi, kādas lietas vai parādības raksturošanai (piem.: izdzēru tukšu – izdzēru pilnu; pagrabs – pagarabrags...u.c.)
Runa – savdabīga forma, kā cilvēks izzina priekšmetus un īstenības parādības, līdzeklis cilvēku saskarsmei vienam ar otru.
Runas orgāni – runas mehānisma izpildes orgāni, kuru centrālā daļa atrodas galvas smadzenēs.
Sakarīga runa – prasme nosaukt priekšmetu un pastāstīt visu, kas par to zināms. Pastāstīt, kas uzzīmēts attēlā, raksturot bērnu apģērbu, pastāstīt kādā ziņā uzzīmētie priekšmeti atšķiras...utt.
Valoda – spēks, faktors, kas attīsta intelektu, audzina jūtas un gribu, tā ir saikne starp cilvēku un apkārtni.
Vērošana – iepriekš nodomāta, plānveidīga, vairāk vai mazāk ilgstoša uztvere, kuras nolūks ir izsekot pārmaiņām uztveres objektos.
Mana studiju darba mērķis ir izzināt, izprast un salīdzināt rotaļas nozīmi vidējā pirmsskolas vecuma bērnu runas attīstības sekmēšanā
Mana studiju darba uzdevumi ir izmantojot spēles un rotaļas pētīt bērna runas attīstību, noskaidrot kāda nozīme ir rotaļai kā terapijai, kādas ir rotaļas funkcijas, izanalizēt runas un valodas atšķirības, izpētīt rotaļu veidus, kā arī noskaidrot kāda ir runas un domāšanas attīstība vidējā pirmsskolas vecumā.…
