1.2. Vecāku nozīme bērnu psiholoģiskā attīstībā
Bērnībā nostabilizējās tādas personības aktivitātes kā ekstraversija un intraversija, trauksmainība un nemiers, uzticēšanās vai neuzticēšanās, emocionalitāte, sabiedriskums utt. Tā nostiprinās daudzu faktoru ietekmē, bet galvenokārt vecāku ietekmē. Atklāti sakot, cik daudz tiek prasīts no šī mazā bērna, lai viņš izaugtu par normālu cilvēku. Es domāju, ka ikviens mazulis vēlas kļūt pat tādu. Bet, vai viņš viens to varētu izdarīt ? Vai visi bērni izaug par normāliem pieaugušajiem? Cik daudz vardarbības ir šajā mūsu radītajā pasaulē! Kāpēc? Mēs paši to radām. Mēs neapzināmies, cik daudz ir jādot , lai šis mazulis, kas ir mūsu, izveidotos par to, ko skaisti mēs gribam. Ko mēs darām tā labā? Vairumā gadījumu – neko! Mēs neapjēdzam, cik liela nozīme - būt vecākiem. Vairumā gadījumu mēs laižam pasaulē mazuli, apģērbjam to, paēdinām un domājam, ka ar to pietiek. Domājam, ka būs citi cilvēki – audzinātāja bērnu dārzā, skolotāja skolā vai iela, kas bērnu uztaisīs par pieaugušo. Bet mēs aizmirstam, ka galvenā atbildība par bērnu ir bērnu vecākiem. Viņiem ir jāapzinās sava loma bērna acīs, jāsaprot viņš, kad bērns nāk pie tevis, arī tad, ja pavisam nav laika. Bērns nevar izaugt labs, ja viņam dotie apkārtējie piemēri būs slikti.
2. Bērna psihiskās attīstības raksturojums
Viens no pirmsskolas perioda psihiskās attīstības nosacījumiem ir rotaļu spēlēšana (lomu un sižeta), kad bērni sāk sevi identificēt ar noteiktām lomām, sāk ievērot rotaļu noteikumus, seko tiem līdzi. Līdz ar to tiek attīstīta paškontrole, kā arī normu izpratne, apgūstot sociālās uzvedības normas. Šī perioda attīstība ir pašā pamatā pārējo attīstības periodu rezultātiem.
…