Bērnu problēmu risinājums Jāņa Poruka stāstā
“Kauja pie Knipskas”
Šā stāsta darbība notiek skolā. Kā jau senākos laikos, vecāki aizveda savus bērnus no laukiem un atstāja tos skolā, kur tie kopā ne tikai mācījās, bet arī dzīvoja. Protams, bērniem nācās cīnīties par savu vietu gan skolā, gan vienaudžu vidū. Stāstā ir apskatītas divas grupas bērnu:
• Cibiņš- gudrs puisis, ciena māti un savus skolas biedrus, nekad neiesaistās kautiņos, bet nabags,
• Buņģu Pēteris- līderis bagātnieku vidū. Labi paēdis un moderni apģērbies: ” Zēns ar apaļajiem, sārtajiem vaigiem, puķaino kaklautu, jauniem, gandrīz pēc modes izšūtiem svārkiem un gariem zābakiem…” Buņģis ir augstprātīgs, iedomīgs, izlutināts, lepns puika, kuram gribas, lai visi viņu apbrīno.
Tēvs nopircis Pēterim nazi ar piskaru, ar ko, protams, puika lielās. Bērnu nevienlīdzības dēļ rodas bērni, kuri lielās un bērni, kuri apskauž. Piemēram, Cibiņš domā: “Ļuļīts ir tas mazākais, jaunākais, ar kuru ar apdomu jāapietas…Ļuļītim ir tūka svārki un biksītes, jauni puszābaciņi,- man veci kankarīši, salāpītas biksas un vecas, nošķiebtas pastalas…”
Bērni ir nežēlīgi viens pret otru, to parāda kauja vakarā pirms gulēt iešanas, kur Bunģis sāk mētāties ar sakošļātām, slapjām papīra pikām un pastalām, protams, ka zemnieku bērni iet sevi aizstāvēt. Lai gan nabadzīgāki, tomēr lepnums un gods ir visiem. Agrākos laikos gods bija lielā vērtībā, varētu teikt, ne par kādu naudu nenopirksi, šodien godu bērnu vidū var nopirkt, jāzin tikai, cik maksā.
Arī kaujā ar sniega pikām Buņģis ir tik nežēlīgs, ka saplēš Cibiņam jau tā salāpītās drēbes, sabāž kreklu pilnu ar sniegu. Cibiņu, kurš pēc dabas ir kluss, tomēr izdevās izvest no pacietības. Cibiņa mūžīgais izsalkums, bija par pamatu tam, ka puisis bija bāls un vārgs, nespēja sevi aizstāvēt. Viņam tik ļoti gribējās ēst, ka gandrīz nozaga Buņģim pārtiku, bet tomēr sirdsapziņa un mātes dotais padoms “lai nezog” sāka runāt uz viņu spēcīgāk un apturēja viņu no zagšanas. Bet viņš tika pieķerts pie atvērtas Buņģa lādes, tika kaunināts un apsmiets. Jautājums rodas, cik daudz mēs spējam saprast, piedot un pieņemt tādus bērnus, kuri izdarījuši ko sliktu? Ja pieaugušajiem dažreiz ir grūti sevi pārvarēt, lai neizrādītu savu nepatiku, cik daudz vairāk bērniem?
…
