Bērns ir personība, mums jādomā par to, kā turpmāk attīstīsies šī personība, kā veidosies bērna individualitāte. Attīstot bērnos emocijas, gribu un jūtas, viņiem rodas interese par apkārtējo pasauli, kā rezultātā attīstās bērna emocionalitāte, tēlainā domāšana, radošās spējas.
Pirmsskolas vecums ir īpaši pateicīgs tam, lai radītu bērnu estētiskās vērtīborientācijas veidošanos – attieksmi pret sevi, citiem, lietu pasauli, dabu, darbu.
Jo bagātāka pieredze, jo plašākas iespējas iztēles darbībai. Pieredzes nodošana notiek arī ar tautas garīgās kultūras palīdzību – folkloru, dziesmām, rotaļām, mākslas darbiem, literatūru. Tātad folklora ir viens no tiem līdzekļiem, kas bērnam sniedz pieredzi, palīdz to apjēgt un sakārtot viņa apziņā, tādējādi kļūstot par izejmateriālu bērna iztēlei.
Folkloru var uzskatīt par jebkuras tautas kultūras un mākslas bērnību. Folklorā meistarīgi apvienojas spilgtums, tiešums ar lielu māksliniecisku dziļumu, dzīves daudzpusības izjūtu.
Pirmskolas vecumā sāk veidoties jūtas, rakstura iezīmes, kas pamazām sasaista bērnu kā personību ar savu tautu, savu zemi. Pielietojot folkloru pirmskolas vecuma bērnu audzināšanā un mācīšanā, jāatceras, ka maza bērna pasaules uztvere vispirms ir emocionāla izziņa un tikai pēc tam jēdzieniska. Iespaidi, kurus bērni gūst no savam vecumam piemērotiem literāriem darbiem, it īpaši folkloras, ir ļoti spilgti.
Jāievēro psihologu pētījumu atzinums, ka jau pirmsskolas vecumā, kad bērniem ir raksturīgs īpašs uztveres jūtīgums, svarīgi veidot pirmos estētiskos priekšstatus, sākt attīstīt skaistā un labā izjūtu.
Bērnu estētiskā audzināšana norit efektīvāk, ja kā mācību līdzeklis tiek izmantota folklora.
Bērna grāmatplauktā ir jābūt folklorai – tautasdziesmām, pasakām, teikām... Folklora bērnu audzināšanā ir tā neizsmeļamā aka, kurā var smelties zināšanas un padomu visām dzīves situācijām – gan dzīvei, gan mākslai, gan darbam...[1]
Folkloras grāmatas palīdzēs visur – gan stāstot par dabu, cilvēkiem, gan runājot par tikumu, gan izklaidējot, gan mācot...
Cilvēks zināšanas var krāt visu mūžu, bet vētīborientācijai jābūt izveidotai jau pirmsskolas vecumā...un te mums var palīdzēt folklora.
Bērns jāiepazīstina ar to folkloras daļu, kas organiski iekļaujas viņu ikdienā, kas ir saprotama, kas sekmē vispusīgu attīstību.…