Bērnu ES koncepcijas veidošanas sekmēšana

Zinātnieki, pamatojot Es koncepciju, lieto dažādus terminus:
I.Kons – Es apzināšanās. Es tēls;
R.Berns – Es koncepcija;
V.Muhina – bērna pašapziņa.
Psihologi Es koncepcijā izdala trīs galvenos elementus (R.Berns, N.Picka, K.Rodžers):
1)Es fiziskais tēls. Tas ir priekšstats par savu ķermeni;
2)Pašnovērtējums – personības sevis novērtējums, savu iespēju, īpašību, savas vietas sabiedrībā vērtējums;
3)Uzvedības reakcija – tā ir konkrēta bērna darbība vai rīcība, ko izsauc Es fiziskais tēls un pašnovērtējums.(Ko es varu. Manas aktivitātes – rotaļas, mācīšanās).
Tātad Es tēls no vienas puses ietver sevī priekšstatus par savu ķermeni, par savām psihiskajām un morālajām īpašībām, bet, no otras puses, vērtē sevi, salīdzinot ar citiem. (1)
Cilvēks, atšķirībā no visiem citiem dzīviem radījumiem, ir apveltīts ar spēju atspoguļot pašam sevi, t.i., viņam piemīt pašapziņa. Runājot par pašapziņu, vispirms jānoskaidro, ko ietver sevī šis jēdziens. Psihologs I.Kons ir devis šādu definīciju: ”To psihisko procesu kopumu, kuru rezultātā indivīds sevi apzinās kā darbības subjektu, sauc par pašapziņu, un viņa priekšstati par sevi pašu veido noteiktu Es tēlu. (2)…