Ievads
Mūsdienās internets kļuvis par pasaules komunikāciju un informācijas infrastruktūras pamatsastāvdaļu līdztekus presei, televīzijai un telekomunikāciju tīklam. Internetu var uzskatīt par vienu no vieglāk pieejamajiem saziņas un informācijas ieguves līdzekļiem, kas Latvijā kļūst pieejams arvien plašāk. Interneta nodrošinātā sakaru kvalitāte un daudzpusīgās informācijas resursu pieejamība sniedz ievērojamu ieguldījumu sociālās dzīves attīstībā, paaugstinot vispārējo sabiedrības informētības līmeni, pilnveidojot izglītības iespējas, kā arī nodrošinot brīvas informācijas pieejamību. Ikviens internetā var iegūt sev nepieciešamo informāciju, nodibināt sakarus, kas veicinātu kopēju mērķu sasniegšanu u.tml. Taču izmantojot interneta pakalpojumu servisa piedāvājumu jātiek apzinātām arī šo iespēju radītajām problēmām, īpaši koncentrējot uzmanību bērnu tiesību aizskārumu problēmai internetā.
Atšķirībā no pieaugušajiem, kuri jau ir emocionāli stabili un spēj atšķirt labo no sliktā, bērns vēl tikai sāk attīstīties un līdz ar to attīstās arī šīs spējas. Daudzi bērni ne tikai nezina, kā rīkoties draudu situācijās internetā, bet arī nezina, kur meklēt palīdzību. Tieši tāpēc šī problēma ir ļoti aktuāla, kurai jāpievērš uzmanība skolai, vecākiem un arī varas iestādēm. Apdraudēts bērns, nezināšanas pēc, var tikt izmantots noziedzinieku plānos.
Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē tā ir viena no aktuālākajām problēmām. Lai atrisinātu šo problēmu, ir jācenšas pēc iespējas vairāk informēt bērnus, vecākus un skolotājus par draudiem, ar kuriem bērni var sastapties internetā, kā arī sniegt informāciju par to, kā bērni var sevi pasargāt, ja bērns nejūt drošību.
Darba mērķis: teorētiski analizēt bērna drošību interneta vidē un noteikt skolēnu zināšanas par draudu veidiem un prasmi rīkoties, saskaroties ar tiem.
Hipotēze: bērni internetā nav aizsargāti, jo ne visi skolēni zina, kā rīkoties draudu gadījumos internetā, kā arī ne visās Latvijas pilsētās ir atbilstošās struktūras, kuras sniedz palīdzību draudu gadījumos.
Darba uzdevumi:
1. Atlasīt un izanalizēt informācijas avotus par bērnu drošību internetā.
2. Noskaidrot, kādi draudi var būt internetā, kā jārīkojas, ja bērns sastopas ar tiem.
3. Veikt aptauju starp Viļānu vidusskolas skolēniem, lai noskaidrot, , vai bērni jūtas droši, atrodoties interneta vidē, un vai zina, kā sevi pasargāt un, kur griezties, ja ir draudi internetā.
4. Intervēt Viļānu pilsētas policijas Nepilngadīgo lietu inspektori, lai iegūtu informāciju par iespējām griezties Viļānu pilsētas policijā, sakarā ar bērnu drošības.
5. Iegūt prasmi zinātniski pētniecikiā darba rakstīšanā.
Darbā izmantotās metodes:
- literatūras analīze;
- anketēšana;
- intervija;
- anketēšanas rezultātu izpēte.
Pētījuma bāze: Viļānu vidusskolas 100 skolēni.
Pētījums veikts: 2008/2009. māc.g.
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, 2 nodaļām, 4 apakšnodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras avotiem, pielikuma. Darbā ir 13 attēli, 2 pielikumi.
…
