Bērnu audzināšana darbam

Ar ko mums pirmām kārtām asociējas frāze “bērna audzināšana darbam”? Lielākoties ar fiziskā darba iemaņu veidošanu. Vai darbs ir tikai tas, kura rezultāts ir redzams tūlīt pēc paveikšanas – tīra istaba, sakārtotas lietas, apkopts dārziņš vai istabas puķes? Tā tas būtu visvienkāršākajā variantā. Audzināšana darbam ir viena no svarīgākajām bērna audzināšanas jomām, ja ne pati svarīgākā, jo darbs – gan fiziskais, gan garīgais ir visas cilvēka dzīves pamats un virzītājspēks. Tas balstās uz pienākuma apziņas veidošanu kopš agras bērnības un tās izkopšanu visas dzīves laikā. “Ar audzināšanas jēdzienu apzīmē tik dažādas un daudzveidīgas lietas, ka tas zaudē savas kontūras – tas ir gan process, gan tā rezultāts, gan nolūks un darbība, gan situācija...”[4,202] Audzināšana – mērķtiecīga personības veidošana, jaunās paaudzes sagatavošana pilnvērtīgai dzīvei sava laika sabiedrībā. [5,63] Vienmēr sabiedrības dzīvesveids, zinātnes un tehnikas attīstības līmenis, māksla, prese, radio un televīzija ir ietekmējuši katra indivīda veidošanos par personību. Vēsturnieki ir izpētījuši, ka, sākot jau no pirmatnējās sabiedrības liela nozīme bērnu audzināšanā bija darba iemaņu nodošanai no paaudzes uz paaudzi. Lielu nozīmi bērnu darbaudzināšanai pievērsuši izcilie pedagogi Dž.Loks 17.gadsimtā, J.Fihte 18.gadsimtā, R.Ovens 19.gadsimta sākumā.[8] Gadsimtu gaitā pamazām nostiprinājās fiziskā un garīgā darba dalīšana. Bieži mūsdienu sabiedrībā, īpaši laukos, nākas sastapties ar uzskatu stereotipu, ka darbs ir tikai fiziska darbošanās, bet garīgais darbs ir līdzīgs atpūtai un vērtējams zemāk. …