„Mūs visus ir veidojuši un atkal pārveidojuši visi, kuri mūs mīlējuši, un, jo neatlaidīgāki viņi bijuši, jo vairāk mēs esam viņu darbs – darbs, kuru viņi tomēr nepazīst un kurš nekad nav tāds par kādu viņi sapņojuši. Nav nevienas mīlestības, nevienas draudzības, kas būtu šķērsojusi mūsu dzīves ceļu un nebūtu atstājusi neizdzēšamas pēdas”, tā savulaik rakstījis cilvēku un dvēseļu pazinējs Fransuā Mariaks.
Ikviena cilvēka dzīvē un sabiedrības attīstības procesā liela nozīme ir ģimenei, tā tiek uzskatīta par pirmo socializācijas vietu cilvēka mūžā, kas atstāj būtisku ietekmi visā tālākajā dzīves posmā. Vērtības un normas, kuras dominē sabiedrībā, atspoguļojas tās mikro vidē – ģimenē. Bērns ir vislielākā vērtība saviem vecākiem un viņa pilnvērtīgai attīstībai visnepieciešamākā ir mīlestības pilna saskarsme.
Savam kursa darbam II autore izvēlējās tēmu, kas saistīta ar bērnunamiem, jo bija ieinteresēta noskaidrot patieso stāvokli bērnunamos, jo masu mēdijos katrs esam lasījuši pretrunīgu informāciju par bērnunamiem. Tādēļ arī par sava kursa darba II mērķi izvirzīja iepazīties un salīdzināt bērnunama „Ilga” un bērnunama „Saulespuķe” darbību. Kursa darba II tēmas izvēli pastiprināja fakts, ka arī autores prakses vieta ir vienā no Latvijas bērnunamiem.
Mūsu valstī ir palielinājies arī to ģimeņu skaits, kurās ir tikai viens no vecākiem, kā arī to ģimeņu skaits, kurās bērniem netiek nodrošināta pilnvērtīga aprūpe, aizsardzība un audzināšana. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 29% ģimeņu (t.s. nepilnās ģimenes) sievietes bērnus audzina un iztiku gādā vienas. Dusmas, naids, bezcerība atstāj neizdzēšamas pēdas bērna apziņā, attīsta viņam negatīvus paradumus. Bērna rīcību vispirms ietekmē ģimene, kur lielākoties meklējami uzvedības traucējumu cēloņi. Ļoti bieži ģimenes locekļi iesaista bērnus noziedzīgās darbībās – ubagošanā, žūpošanā, prostitūcijā utt. Šie visi iepriekš minētie faktori noved pie ģimenes disfunkcijas, kuras rezultātā bērns visbiežāk nonāk institucionālajā aprūpē. Institucionālo aprūpi sniedz bērniem, kuri ir palikuši bez vecāki aprūpes un gādības, tiek nodrošināts miteklis, ēdiens, apģērbs un citi pakalpojumi, lai apmierinātu pamatvajadzības un attīstītu sociālās iemaņas.
Mūsu valsts likumdošanā ir iestrādātas normas, kuras nosaka vecāku pienākumus rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, nodrošinot viņu ar pajumti, apģērbu, audzināt un skolot viņu. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. …
