Bērni ar īpašām vajadzībām ir viena no sabiedrības grupām, kurai visvairāk nepieciešams tās atbalsts un izpratne, taču ar to vien nepietiek. Ir nepieciešams arī atbalsts no valsts un pašvaldībām, kas atbild par bērnu invalīdu pilnvērtīgu socializāciju un integrāciju sabiedrībā.
Lai gan Latvijā sociālā politika pret šo grupu tiek realizēta labā līmenī, ir nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, lai sasniegtu tādu līmeni, kāds ir, piemēram, Zviedrijā šīs sociālās grupas atbalstīšanā. Situācija starp šim divām valstīm tieši socializācijas un aprūpes jomā ir krasi atšķirīga.
Lai panāktu nepieciešamos uzlabojumus, ir jāatrod kopsaucējs starp valsts un bērnu invalīdu interesēm, lai tās tiktu realizētas, kā arī jāpanāk lielāks sabiedrības atbalsts un ieinteresētībā šī jautājuma risināšanā, jo šobrīd pastāvošā mūsdienu sabiedrība nav gatava krasām pārmaiņām šajā sociālās politikas jomā.
Šajā praktiskajā darbā tiks apskatīti tādi jautājumi kā īsa sociālās politikas pret bērniem invalīdiem vēsture, likumdošana, veiktas divas intervijas – viena ar pārstāvi no bērniem invalīdiem un viena ar pārstāvi, kas atbildīgs par šo bērnu sociālās politikas realizēšanu. Kā arī tiks salīdzināta Latvijas un Zviedrijas situācija un novērtētas bērnu invalīdu un valsts intereses.