Bērni ar dzirdes traucējumiem

IEVADS
Pasaulē aptuveni pieciem procentiem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Katrs simtais cilvēks ir nedzirdīgs. Uz mūsu planētas dzīvo 60 miljoni nedzirdīgu cilvēku. Latvijā ir apzināti 30 000 cilvēku, kuriem ir dzirdes traucējumi. Iespējams, ka šī sāpe jūs tieši neskar, taču Latvijā ir daudz ģimeņu, kurām ik dienas jādzīvo starp divām pasaulēm - dzirdīgo un nedzirdīgo.
Lai iegūtu pamatskolas izglītību, nedzirdīgiem bērniem jāmācās 12 gadus. Vienīgā iespēja iegūt vidējo izglītību ir, turpinot mācības vakarskolā kopā ar dzirdīgiem jauniešiem. Nav daudz nedzirdīgu pusaudžu, kas uzdrošinās spert tik drosmīgu soli, tāpēc lielākajai daļai nedzirdīgo ir tikai pamatskolas izglītība. [8]
Ar valodas palīdzību cilvēki sazinās savā starpā, apmainās domām. Nebūtu sazināšanās līdzeklis, valoda nebūtu kļuvusi par domas izteicēju. Pateicoties vārdam, veidojas domas. Bez saskarsmes ar valodu cilvēciska būtne nevar veidoties par pilnvērtīgu cilvēku. Valoda ir instruments, kas nosaka bērna psihes attīstību. Attīstot bērna valodu, vienlaikus tiek veicināta viņa intelekta, emociju attīstība, sagatavotība mācību darbam skolā.
Valodas prasme ir nepieciešams domāšanas attīstības priekšnoteikums. Lai veiksmīgi mācītos, apgūtu valodu, bērnam, arī ar dzirdes traucējumiem, ir jāsaprot teiktais.
Sabiedrībā vienīgā valoda vienmēr ir bijusi vārdu valoda.

Kas ir dzirdes traucējumi ?
Vajdzirdība ir tādas dzirdes pazeminājums, kad ir apgrūtināta gan runas uztvere, gan arī patstāvīgā runa, tomēr pastāv iespēja apgūt zināmu vārdu krājumu, kaut arī tas ierobežots un izkropļots.[4,26]
Nedzirdība ir tāda dzirdes pazemināšanās pakāpe, kad patstāvīga runas apguve nav iespējama, tā ir atkarīga no tā, kāds ir uztveramo svārstību diapazons.[4.27]
Dzirdes traucējumi bērnam sašaurina sensoro bāzi, kas nepieciešama valodas uztverē. [2,7]
Ar dzirdes uztveres palīdzību cilvēks saprot, ko runā citi cilvēki, un var veidot savu runu, bet bez valodas apguves nedzirdīga cilvēka garīgā attīstība nav iespējama. …