Studiju darbs.
Ikviens cilvēks ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis, tieši tādēļ mūsdienās arvien biežāk tiek runāts par bērnu tiesībām. Līdz ar dzimšanas apliecības izdošanu, bērns kļūst tiesībspējīgs un daļēji rīcībspējīgs, tas nozīmē, ka ar šo brīdi bērnam ir savas tiesības un pienākumi, kā arī tiesības izmantot un lietot savas tiesības. Ģimene, galvenokārt vecāki, ir bērna lielākais sargs tik ilgi, līdz tas pats ir spējīgs sevi pasargāt un parūpēties par sevi. Skumji ir tas, ka bērni, bieži būdami neaizsargātas būtnes, tiek ļaunprātīgi izmantoti, tieši tādēļ kopš 1998.gada Latvijā darbojas Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas reglamentē bērnu tiesību ievērošanu, aizsardzību un to aizsardzības mehānismus.
Cilvēktiesības tiek iedalītas pilsoniskajās, politiskajās, sociālajās, ekonomiskajās un kultūras tiesībās. Tomēr vienlaikus cilvēktiesību sistēmā tiek noteiktas arī dažādas mazaizsargātas personu grupas, kurām, ņemot vērā viņu statusu, ir nepieciešama īpaša valsts aizsardzība un atbalsts.
Bērnu tiesību izdalīšana atsevišķā grupā pamatota galvenokārt ar to, ka no vienas puses bērniem atbilstoši valstu tiesiskajam regulējumam nav visu tiesību, kas piemīt pilngadīgajiem, bet no otras puses, bērniem ir arī savas specifiskās tiesības, kas saistītas ar viņu vecumu, stāvokli ģimenē u.t.t.
Bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kuram ir jābūt nodrošinātam katram bērnam (bērns ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu), bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem ar bērnu vai viņa ģimeni saistītiem apstākļiem.
Bērnu tiesību definīcija izriet no pamatidejām, kuras nosaka Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Deklarācijas atsevišķā pantā, kas veltīts bērniem, ir noteikts, ka „mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību”. Atzīstot bērnu vienlīdzīgās tiesības uz visām brīvībām, kas pasludinātas deklarācijā, starptautiskā kopiena atzīst papildus palīdzības un atbalsta nepieciešamību bērniem.
