Bērna sadarbības prasmju veicināšanas iespējas vecākajā pirmsskolas vecuma grupā

Pirmsskolas vecākā vecuma bērnu attīstības īpatnības.

Pirmsskolas vecuma bērns ir ļoti emocionāls un jūtīgs. Informācija – intelektuālā un emocionālā tiek uzņemta un nonāk nemitīgā pārstrādē. Bērni apkārtējo pasauli vairāk izzina caur sajūtām – redzi, dzirdi, tausti, ožu. Uztveres tēlā bērns redz to, kas viņam šķiet būtiski. Bērni mācās veidot uztveramo lietu kopsakarības – pazīt lietas un situācijas pēc būtiskajām pazīmēm.
Lai bērns attīstītos vienmērīgi un vispusīgi, liela nozīme ir viņa fiziskajai attīstībai. Pirmsskolas vecuma bērns atrodas pastāvīgā attīstībā. Aug aktīvā ķermeņa masa, notiek visu ķermeņa izmēru palielināšanās, bet attīstība nav tikai augšana – pilnveidojas orgānu funkcijas, palielinās visa organisma fiziskās un garīgās darba spējas.
G.Svence atzīmē, ka šajā periodā raksturīga liela kustību aktivitāte, augšana, koordināciju spēju pilnveidošanās. Bērni jau spēj veikt sarežģītas kustības: lēkāt uz vienas kājas, lēkt ar lieliem lēcieniem uz priekšu, balansēt uz vienas kājas, izdarīt dažādus lēcienus un rāpties pa stie
ņiem. Piecus gadus vecs bērns ir fiziski veikls, ar labu kustību koordināciju, tāpēc arī daudz labāk notur līdzsvaru. Taču sīko pirkstu muskulatūra vēl tikai attīstās, tāpēc šajā vecumā bērniem var būt grūti griezt ar šķērēm, līmēt papīra aplikācijas, precīzi krāsot, nepārkrāsojot malu u.c. Sestajā dzīves gadā bērns jau cenšas noskaidrot, kāpēc kustības jāizpilda vienādi vai otrādi, viņi salīdzina savas un citu bērnu kustības un pārdzīvo, ja nespēj pietiekami labi izpildīt attiecīgo kustību.
Vecākajā pirmsskolas vecumā bērniem pilnveidojas prasmes un iemaņas koncentrēt skatienu uz sīkām un vienlaicīgi uz vairākām lietām, jo acu un roku koordinācija pilnveidojas, acu attīstīšanās nav beigusies. [12,86]
Psiholoģe Dz. Meikšāne atmiņu skaidro, kā izziņas procesu, kas izpaužas indivīda gūtās pieredzes un informācijas iegaumēšanā, saglabāšanā un vēlākā reproducēšanā.…