Bērna runas aktivizēšana ģimenē

Runa, attīstība – jēdzienu zinātniskais skaidrojums.
Runa – tā ir runāšana, teksta veidošana, savu domu izteikšana saziņas procesā. Runa ir vēsturiski izveidojusies saziņas forma, kuras līdzeklis ir valoda.
Attīstība – secīgas, neatgriezeniskas, likumsakarīgas kvalitātes pārmaiņas cilvēka dzīves, dabas, sociālo un garīgo procesu norisē. Attīstību raksturo ar objekta stāvokļu (situāciju), posmu, fāžu u.tml. maiņas likumsakarību. Cilvēka individuālā attīstība ir viņa dotumu fizisko, garīgo (19. 22)
Pirmie bērna vārdi ir kā signāls vecākiem, tas nozīmē, ka sākas bērna personības veidošanās, bērns sāk apzināties savu ES, izpaužoties bērna dažādajām vēlmēm. Pirmajā bērna dzīves gadā bērnu vairāk piesaista pieaugušo sejas vaibsti un sejas izteiksme, intonācija, taču vēlāk bērns jau sāk pievērst savu uzmanību runas saturam. Ir svarīgi, lai bērns dzirdētu gan gramatiski, gan arī literāri pareizu runu, jo parasti bērniem pirmsskolas vecumā ir tāda kā tieksme runāt un atkārtot darbībā to, ko viņi redz un dzird sev apkārt, tādā veidā bērni ļoti ātri uztver nepareizu.
Ar runas attīstību ļoti cieša saikne ir domāšanai. Bērns sāk domāt tieši tad, kad rodas apziņa par valodas nozīmi. Pirmās bērna domas parādās viņa iekšējā runā. Bērns pirms vispār ir sācis runāt, ir spējīgs saprast dažas, ar viņa tuvāko apkārtni saistītas parādības, tā uzskata Dēķens. ( 11.17)
Runa – tā ir vērtība, kas bērnu saista ar apkārtējiem cilvēkiem. Domāšana un runa savā starpā ir būtiski saistītas. Pakāpeniski apgūstot valodu, bērnam attīstās iekšējā runa, kas veic iekšēju darbības un runas plānošanu, tāpēc būtiski ir iekļaut runā vārdus, kas apzīmē darbību, objektu u.c., jo tas ietekmē domāšanas procesa attīstību, pat, ja bērns sarunu valodu vēl nav apguvis.
Bērns iepazīst pasauli darbībā un ar sajūtu palīdzību. Ž. Piažē atziņas par valodas un domāšanas savstarpējo mijiedarbību to attīstības procesā varētu attēlot šādi.

…