Cilvēka psihiskās parādības un psiholoģiskās īpašības nerodas bērna pirmajā dzimšanas dienā. Cilvēka pasaules izzināšanas, darbības un saskarsmes formas veidojas pakāpeniski, visas tā bērnības gaitā. Līdztekus tam veidojas arī cilvēka individuālās psiholoģiskās īpašības un personības unikalitāte.
To kā bērns kļūst par pieaugušu cilvēku pēta bērna psiholoģija. Tā pēta katra bērna vecuma psiholoģiskās īpatnības un to, ar ko atšķiras katrs bērnu vecums. Katram vecumam piemīt savas pozitīvās īpašības, katrs vecums veido nosacījumus tādu psiholoģisko īpašību attīstībai, kuru grūti attīstīt citā vecumā. Bērna psiholoģija pēta tās izmaiņas, kuras notiek katrā vecumposmā. Tas aptver bērnu darbību, saskarsmi ar pieaugušajiem un vienaudžiem, to apkārtējās pasaules izzināšanu. To pēta attīstības psiholoģija, kas interesējas par cilvēka psihisko attīstību no dzimšanas brīža līdz sirmam vecumam. Pēc Vigodska vecuma attīstības pakāpes varētu salīdzināt ar cilvēces attīstības vēsturiskām pakāpēm un periodiem. Bērna attīstība ir nekas cits, kā patstāvīga pāreja no viena vecumposma pie otra, un tā ir saistīta ar bērna personības attīstību. Klasisko triādi - bērnība, pusaudžu gadi un jaunība – zinātnē (Krievijā) tiek pieņemts iedalīt sekojošos periodos: zīdaiņa posms (no dzimšanas dienas līdz 2 mēnešiem), mazbērna vecums (pirmais dzīves gads), agrā bērnība (2-3 gadi), pirmsskolas bērnība (3-6/7 gadi), jaunākais skolas vecums (6/7-11), pusaudžu vecums (11/12-14/15 gadi), briedums (līdz 17 gadiem). …