Bērna muzikalitāte

Psihologi un pedagogi, kas pēta pirmsskolas bērna attīstību, atzīmē, ka šajā posmā tiek likti pamati visām bērna turpmākajām zināšanām. Bērna attīstību nosaka ne tikai iedzimtība, bet arī sociālpsiholoģiskie nosacījumi un ārējās vides ietekme. (Bičuka, Grasmane, Pagraba,
2003, 16.lpp.)
Ģimene un tās atsevišķi locekļi ne tikai veido un nodrošina mācībām nepieciešamos apstākļus, bet bieži rada pirmos nosacījumus bērna muzikālajai attīstībai. Vecākiem vajadzētu apzināties, ka tieši viņi ir mazā bērna pirmie un visnozīmīgākie skolotāji, nevis gaidīt, ka šo pienākumu uzņemsies citi. D.Zariņš uzskata, ka ne skolas, ne privātstundas nav tik efektīgas kā vecāku ietekme, atbilstoša ģimenes vide un muzikāla mājas atmosfēra. Svarīga loma mūzikā ir draugiem, apkārtnei un tuvāko cilvēku sabiedrībai, kur dzīvo bērns. Noskaņojums
šai sabiedrībā var lielā mērā ietekmēt bērna muzikālās simpātijas. Šeit var veidoties arī vērtību sistēma: ja bērna apkārtnē ir pierasta aktīva muzicēšana, tad viņš arī tajā iekļaujas. Protams, var būt arī otrādi. Ja bērna apkārtnē ir noliedzoša attieksme pret mūziku, tad veidojas
negatīva motivācija un aizspriedumi. (Zariņš, 2003, 102)
Būtiska nozīme mūzikai ir bērna emocionālajā attīstībā, jo pirmsskolas vecuma bērnu estētisko attieksmju galvenais rādītājs ir emocionālais pārdzīvojums. Vārda nozīmību un
intensitāti pastiprina emocijas, bet viens no emociju izpaušanas veidiem ir mūzika – tāpēc ir tik ļoti svarīga fonemātiskās un muzikālās dzirdes mijiedarbība un attīstība. (Bičuka, Grasmane, Pagraba, 2003, 19)…