Mūsdienās nereti nākas dzirdēt izteikumus par autiskiem cilvēkiem, kā par cilvēkiem no “citas pasaules”. To var saprast. Bērns ar normālu attīstību daudzas lietas apgūst dabīgi. Viņš gūst prieku no jauna veida darbībām, attiecībām, taču bērnam ar autismu nereti tā ir nebeidzama cīņa ar viņam vien nesaprotamām lietām, cīņa ar realitāti, kuru viņš pats nesaprot – nesaprot jūtas, ko pārdzīvo gan citi, gan arī paši. Bērni redz, dzird, jūt, izgaršo, mācās saprast, uztvert, apgūst abstrakto domāšanu utt. Arī bērni ar autismu redz, dzird un jūt, bet viņu smadzenes šo informāciju apstrādā citādi, nekā pārējiem.[ 5.]
Autisms no grieķu valodas autos- pats, respektīvi, slimīgs psihes stāvoklis, kuram raksturīga bērna koncentrēšanās uz saviem pārdzīvojumiem, ieraušanās sevī un šķietama attālināšanās no reālās pasaules.
Bērnu ar psihiskās attīstības aizturi primārais defekts ir kaitīgo faktoru iedarbība uz CNS, kuri izraisa ne tikai psihiskās darbības traucējumus, bet rada arī attiecīgas novirzes normālā attīstības gaitā. Garīgās attīstības aizture izpaužas kā palēnināta gribas un emocionālās sfēras nobriešana, intelektuālā nepietiekamība( bērna intelektuālās spējas neatbilst viņa vecumam).[ 8., 485]…