Secinājumi
Lasot pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par pirmskolas vecuma bērnu psihisko attīstību un vecāku ietekmi uz to, varu secināt, ka ir svarīgi, kādos apstākļos bērns aug un attīstās. Lai bērni iepazītu apkārtējo pasauli nepieciešami izziņas procesi: uztvere, domāšana, runa, atmiņa, iztēle. Izziņas procesi nav iespējami bez atmiņas un uzmanības, tie ir savstarpēji saistīti.
Rotaļām ir liela nozīme bērna izziņas procesu veidošanā, tās ir viens no pirmskolas vecuma perioda psihiskās attīstības nosacījumiem.
Bērnu domāšana atrodas pirmsoperacionālajā stadijā, tās pazīmes ir simbolu un jēdzienu apguve.
Uzmanība pirmskolas vecumā pārsvarā vēl ir netīša, notiek pāreja uz tīšo uzmanību, 6- 7 gadu vecumā spēj to kontrolēt apmēram 12- 20 sekundes.
Pirmskolas vecuma perioda beigās pilnveidojas tīšā atmiņa. Notiek atmiņas veida attīstība. Informācija paliek atmiņā ilgāk, ja tā izraisa emocionālu pārdzīvojumu.
Ģimenes dzīvesveids, vecāku savstarpējās attiecības un attiecības ar bērniem, izpratne par bērna audzināšanu, ietekmē bērna vispārējo attīstību. Ikdienas saskarsme starp vecākiem un bērniem iespaido bērnu psihisko īpašību veidošanos.
Protams, ka vecākiem ir jāizprot bērna vecumposmu īpatnības. Vecākiem ir jānodrošina saviem bērniem iespējas aktīvi darboties, attīstot neatkarību, patstāvību, sekmējot veselīgu psihisko attīstību.
Vecākus pēc viņu uzvedības stila var iedalīt: autoritārajos, autoritatīvajos, liberālajos. Par bērna attīstībai vislabvēlīgāko var uzskatīt autoritatīvo vecāku uzvedības stilu.
Lai sekmīgi nodarbotos ar vecāku izglītošanu, ieteicams veikt grupu darbību, izveidojot vecāku izglītošanas grupas. Tādas var darboties izglītības iestādes vai pašvaldībās.
…