Bērna attīstība 7-12 gadu vecumā

Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības raksturojums

Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērna individuālās attīstības līmenis un īpatnības. Iestājoties skolā, bērni un skolotāji var sastapties ar vairākām problēmām: bērniem ir atšķirīgas sagatavotības pakāpes skolai, nesagatavotība jaunajai psiholoģiskajai lomai, atšķirīga motivācija iet skolā, dažādas prasmju un iemaņu, kā arī dotību līmenis. Vieniem mācīties ir viegli, otriem – grūti, vieniem ir garlaicīgi, citiem - interesanti. Mācību procesu aizvieto rotaļas un spēles, saskarsmē par galveno autoritāti kļūst skolotāji, šī perioda beigās – vienaudži. Sākumskolā bērnam izveidojas arī pašvērtējums.

Fiziskais raksturojums

Izteikti paaugstināta kustību aktivitāte, kas vēl raksturīga pirmsskolas periodam, tāpēc bērniem ir lielas grūtības ilgu laiku nosēdēt mierīgi solā, ir grūti pakļaut savu uzvedību gribas kontrolei. Pirmajā klasē piespiedu sēdēšana ilgu laiku var novest pie neirozes, kas var izpausties kompensācijas reakcijās – nagu, zīmuļa graušanā, pirkstu lauzīšanā, matu virpināšanā, piedurkņu staipīšanā vai atsākas slapināšana gultā naktīs. Jo sliktāk bērns adaptējas skolā, jo spēcīgāk var izpausties neirozes pazīmes.
Lielie muskuļi šajā periodā ir labāk attīstīti nekā sīkā muskulatūra, tāpēc bērni var ātrāk nogurt, ja ilgi jāraksta vai jāpiepūlē rokas pirksti precīzās kustībās. Ja mācību darbības, piemēram, rakstīšana, ir par ilgu, tad var veidoties nepatika un – šajā gadījumā – neglīts rokraksts. …