Zēns stundās un skolā nespēj koncentrēt uzmanību uz kādu noteiktu lietu vai darbu ne ilgāk par 5 minūtēm. Pat ja veic kādu darbību, kuru pats ir izvēlējies kā brīvā laika nodarbi. Stundās, piemēram, matemātikā augstākais, ko zēns izpilda bez dīdīšanās un liekas runāšanas ir 4 piemēri. Arī brīvajā laikā, piemēram, novēroju, ja puisis ir izvēlējies likt mozaīku, tad kauliņus izņem no kastes, apgriež otrādāk, ar zīmējumu uz augšu, un tas ir viss, ar to arī visa uzmanība un vēlēšanās pāriet. Arī fiziskās nodarbībās vai pēcpusdienās, kad ar bērniem eju ārā, novēroju, ka uz kalniņa, kad visi braukājās ar ragaviņām, puisis pāris reizes nobrauc un tad ar acīm meklē, kur varētu aizskriet, ar ko varētu pakauties vai kā savādāk sevi nodarbināt.
Zēna uzmanību no darba novērš viss apkārt notiekošais, tādejādi, ja nodarbe notiek vietā, kur kaut kas spēj novērst viņa uzmanību, no zēna ir neiespējami sagaidīt koncentrēšanos. Skolas pasākumos zēns nespēj nosēdēt mierā, visu laiku trinās, grozās, biksta blakus sēdošos, runājās, vai savā nodabā dzied, pēta apkārtējos un apsmej citus.
Vēl neesam atraduši nodarbi, kura spētu zēnu uzmanību vērst tikai uz vienu darbu.…