2. Ievads
Kad gadu atpakaļ saku interesēties par agresiju, nemaz nezināju, cik traģiski un šokējoši ir statistikas dati par vardarbību mūsdienu sabiedrībā, cik traumējošas ir to sekas. Domāju, ka zaudējot mazliet nereāli idillisku priekšstatu par cilvēku dabu kopumā, es vairāk ieguvu, kā zaudēju: ģimenē aug bērni, kurus jāmāca ne vien apvaldīt un pieņemt savus agresīvos impulsus, bet arī sadzīvot ar pasauli tādu kāda tā ir, nelolojot ilūzijas, bet arī nebaidoties no tās.
Agresija pieder pie psiholoģijā visbiežāk aplūkotajam emocijām. Ir vismaz 37 teoriju grupas (Benešs, 1981), kas pētī agresijas izpausmes dažādās jomās – no zoopsiholoģijas līdz kibernētikai [8., 231.]. Agresivitāte īstenojas vairākos (domāšanas, valodas un rīcības) līmeņos. Pie tās daudzajām izpausmēm pieder tīksmināšanās par cita nelaimi, neadekvāta kliegšana, lamas un lāsti, tīša savainošana un postīšana, aukstasinīga atriebība negaidītā brīdī, neapdomīgas ātras dusmas.
Daži ASV statistikas dati (Latvijā šādu apkopojumu nav), ko piemin V.Reņģe [11., 79.]. Viens miljons bērnu ir vardarbības upuri ģimenēs, 150000 no tiem – seksuālās vardarbības upuri. Vecāki gada vidēji nogalina ap 2000 savu bērnu. ASV veiktās aptaujas liecina, ka 20% vecāku savus bērnus regulāri per ar siksnu, rīkstēm vai nūjām, 3% savus bērnus sit ar dūrēm spārda kājām, kož tiem.
Psihologi cenšas atrast metodes agresijas mazināšanai, kas būtu pielietojamas vismaz individuālā līmenī.
Arī ka topošam pedagogam man ir jābūt pietiekoši labām zināšanām par emocijām, tostarp agresiju. Skolotajam ir būtiska ietekme uz bērnu attīstību, viņš var ne tikai lielā mēra vērst par labu to ļaunumu, kas bērniem nodarīts mājās un sabiedrībā, bet arī palīdzēt tiem veidot pareizus priekšstatus gan par sevi, gan par citiem, gan sabiedrību kopumā.
3. Teorētiskā daļa
3.1.1. Agresija kā psiholoģisks termins
Zinātniskā literatūra sniedz vairākus agresijas jēdzienus un definīcijas. Vārds agresija ir cēlies no latīņu vārda “agressio”, kas tulkojumā nozīmē “uzbrukums” – destruktīva uzvedība (parasti ļaunprātīga); uzbrukums pirmām kārtām cilvēkiem. Daži psihologi uzskata, ka galvenais agresijas iemesls ir frustrācija ( lat.frustratio –neveiksme, vilšanās - sasprindzinājuma stāvoklis sakarā ar subjektīvi uztvertu nespēju sasniegt nozīmīgu mērķi un apmierināt savas vajadzības), citi uzskata, ka agresija veidojas kā iemācītā, sociāli akceptēta uzvedības forma. Biologi agresiju bieži vien saprot kā iedzimtu instinktu, kas izplatīts visā dzīvnieku pasaulē [6., 7. – 8.].
…