Bēgot no nepamatotas vajāšanas, nežēlīgiem sodiem vai bruņotiem konfliktiem, Eiropā katru gadu nonāk simtiem tūkstošu cilvēku. Tie ir bēgļi, kuriem saskaņā ar Ženēvas 1951.gada konvenciju ir tiesības palikt kādā Eiropas valstī vismaz līdz brīdim, kad mainīsies situācija viņu zemē. Daļa bēgļu paliek Eiropā uz visiem laikiem un kļūst par tās pilsoņiem. Darbu izvēlējāmies, jo šī ir aktuāla tēma un ”pateicoties” militārajiem konfliktiem pasaulē ļoti daudz iedzīvotāju ir palikuši bez mājvietām un ir aizbēguši uz citām valstīm, lai atrastu sev jaunas mājvietas.
Šī darba mērķis:
Analizēt iegūto informāciju par bēgļiem Latvijā un secināt vai Latvija ir piemērota bēgļu uzturēšanās vieta.
Lai sasniegtu šo mērķi tiks izpētīti trīs jautājumi:
Kas ir bēglis un kā var kļūt par bēgli?
Kāda ir statistika par bēgļiem Latvijā?
Bēgļu uzturēšanās vietas Latvijā?
Šajā darbā tiks izmantota teorētiskā metode – zinātniskās literatūras analīze.
Darbs tiks veidots no trīs galvenajām nodaļām, kurām sekos vairākas apakšnodaļas, katrā nodaļā tiks apskatītas kādas problēmas ir Latvijai ar bēgļu aizsardzību, patvēruma meklētājiem un to izmitināšanu.
Saskaņā ar "Patvēruma likuma" 23.pantu:
Uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, — savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.
1. un 1.1 – Persona (iesniedzējs I) iesniedz pieteikumu valsts robežsardzei robežkontroles punktā vai tās teritoriālajā struktūrvienībā. Pēc pieteikuma iesniegšanas Valsts robežsardzes pārstāvji veic pārrunas ar patvēruma meklētāju. Intervijā noskaidro iemeslus, kāpēc nepieciešams patvērums. tālāk robežkontroles punkts nodod iesniedzēja pieteikumu Valsts robežsardzei (2.).
Valsts robežsardze nodod iesniedzēja pieteikumu tālāk Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) (3.). 4.1 un 4.2 PMLP izskata iesniedzēja pieteikumu un ja tas atbilst visiem kritērijiem tad iesniedzējs tiek atzīts par bēgli vai tiek piešķirts alternatīvais statuss (4.1), savukārt ja PMLP lemj, ka iesniedzējs neatbilst ne bēglim, ne alternatīvā statusa pretendentam viņa pieteikums tiek noraidīts, kuram seko tūlītēja izraidīšana (5.1) vai arī, ja persona iesniedz apelāciju Bēgļu lietu apelācijas padomē (5.2), kur viņa pieteikums tiek skatīts otrreiz. Ja otrreizējā skatīšanā iesniedzējs atbilst bēgļa vai alternatīvā statusa pretendentam, tas tiek piešķirts (6.2), bet ja bēglis neatbilst šiem kritērijiem, tad pieteikums tiek noraidīts (6.1) un iesniedzējs tiek izraidīts no valsts. …
