Bebrenes ciems ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru. Tajā noteicošā loma ir muižas ēku un baznīcas izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kura stiepjas dienvidu – ziemeļu virzienā. Pārējie apbūves elementi ir vairāk vai mazāk tai pakārtoti.
Bebrenes muiža no 1570.gada piederēja Zībergu dzimtai. Šīs dzimtas pēdējā pārstāve baronese Izabella Helena fon Zīberga (1785 – 1849), apvienojot savas muižas – Pilskalnes, Kazimirišķu u.c. – ar sava vīra grāfa Mihala Plātera īpašumiem, savienoja arī uzvārdus. Nākamais muižas īpašnieks bija viens no viņa dēliem – Staņislavs Kostka Plāters – Zībergs (1823 – 1895). Pēdējam Bebrenes muiža piederēja viņa mantiniekam Jozafam Marijam (1859 – 1933). Bebrenes pils celtniecību 19.gs. beigās uzsāka grāfs S. K. Plāters – Zābergs. Būvdarbi bija pabeigti 1896.gadā, pēc viņa nāves, kad muižā jau sāka saimniekot J. M. Plāters – Zībergs. Poļu mākslas vēsturnieks R. Aftanazi norāda, ka jauno pils ēku, ievērojot dzimtas tradīcijas, projektējis ievērojamais poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni.
Leonardo Jāns Ludvigs Markoni (1834, Varšava – 1919, Šveice) pēc Varšavas reālģimnāzijas beigšanas praktizējies pie tēva. 1854.gadā viņš nolika I, bet 1865.gadā – II klases arhitekta eksāmenu. L. J. L. Markoni radošā darbība ir maz zināma, jo dzimtas arhīvā viņa atstātais mantojums nav liels. L. J. L. Markoni ir īsts sava laika mākslas stila – eklektisma – pārstāvis. Visiemīļotākās viņam ir vēlīnās renesanses formas. Tieši šī mākslas stila ietekmē viņš projektējis arī Bebrenes pili. Līdz mūsu dienām šī ne pārāk lielā, taču majestātiskā ēka nonākusi pārveidotā izskatā: 1960.gados mansarda stāva vietā tika uzcelts pils trešais stāvs. Ēka sākotnējā veidā redzama vairākās senās fotogrāfijās. Galvenās fasādes centru rotāja poligonāls trīs ailu asu izvirzījums, kuram piekļaujas terase ar kāpnēm uz abām pusēm. Virs ieejas durvīm otrā stāva līmenī atrodas neliels balkons. Otras garenfasādes centrā izbūvēts trīs ailu mezonīns. Arī pie tā ir plaša terase, kas šajā pusē, tāpat kā pati ēka, zemes līmeņa krituma dēļ ir pacelta uz augsta, no šķeltiem laukakmeņiem mūrēta cokolstāva. Pie abām ieejām gala fasādēs arī izveidotas kāpnes.…
