Bebrenes muiža

Bebrenes ciems ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru. Tajā noteicošā loma ir muižas ēku un baznīcas izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kura stiepjas dienvidu – ziemeļu virzienā. Pārējie apbūves elementi ir vairāk vai mazāk tai pakārtoti.
Bebrenes muiža no 1570.gada piederēja Zībergu dzimtai. Šīs dzimtas pēdējā pārstāve baronese Izabella Helena fon Zīberga (1785 – 1849), apvienojot savas muižas – Pilskalnes, Kazimirišķu u.c. – ar sava vīra grāfa Mihala Plātera īpašumiem, savienoja arī uzvārdus. Nākamais muižas īpašnieks bija viens no viņa dēliem – Staņislavs Kostka Plāters – Zībergs (1823 – 1895). Pēdējam Bebrenes muiža piederēja viņa mantiniekam Jozafam Marijam (1859 – 1933). Bebrenes pils celtniecību 19.gs. beigās uzsāka grāfs S. K. Plāters – Zābergs. Būvdarbi bija pabeigti 1896.gadā, pēc viņa nāves, kad muižā jau sāka saimniekot J. M. Plāters – Zībergs. Poļu mākslas vēsturnieks R. Aftanazi norāda, ka jauno pils ēku, ievērojot dzimtas tradīcijas, projektējis ievērojamais poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. …