Šobrīd ļoti aktuāls un saistošs temats, manuprāt, ir Baznīca un tai piederošās zemes. Es centos meklēt un analizēt informāciju, kura dod man priekšstatu par baznīcas lomu agrāk un mūsdienās, vai tās vara ir mazinājusies vai ,gluži otrādi, pieaugusi.
Es centos apzināt visus Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas zemes īpašumus, uzzināt ko drīkst un ko baznīcas nedrīkst darīt ar saviem īpašumiem.
Darba mērķis ir iepazīties ar baznīcas, muzeju , grāmatu un interneta sniegto informāciju, analizēt to un iepazīstināt citus ar Baznīcu īpašumiem un likumiem, kas tos paredz.
Lai sasniegtu darba mērķi es lasīju daudz un dažādus materiālus, likumus, pētīju kartes. Izmantoju ekspertu viedokļus un atziņas, valdības dokumentus, gan izziņas materiālus no grāmatām un interneta.
Mana darba hipotēze ir: Baznīcai var piederēt zemes, kuras tiek finansiāli izmantotas uzņēmējdarbībā.
Es mēģināšu hipotēzi pierādīt pētot un analizējot likumus, kuri paredz baznīcas īpašumu turēšanu, apsaimniekošanu un tālāku izmantošanu uzņēmējdarbībā.
Es vēlos uzzināt, ko Baznīca pēc likuma drīkst darīt un ko nedrīkst darīt ar saviem īpašumiem. Vai luteriskā baznīca nav pretrunā ar M. Lutera sastādītajām 95 tēzēm.
Darbā tika izmantoti dažādi likumi, Baznīcas Satversme, kurus ieguvu internetā. Šos dokumentus ņēmu kā bāzi, lai varētu analizēt citus materiālus. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversme sniedza informāciju par baznīcai piederošo zemju likumību un kādā veidā baznīca var iegūt zemi. Manuprāt, šī Satversme ir pretrunā ar M. Lutera 95 tēzēm, jo M. Luters paredzēja un savā mācībā sludināja to, ka baznīcai nevar piederēt laicīga vara, zemes īpašumi, naudas uzkrājumi, bet mūsdienās baznīcām ir Satversme, kas to atļauj.
Izmantoju muzeja (Valmieras Novadpētniecības muzeja) materiālus, pārsvarā kartes, kurās tiek attēlots kādi īpašumi piederēja Baznīcai agrāk un ļauj salīdzināt tos ar pašreizējajiem īpašumiem. Muzeja kartēs gan bija attēloti tikai Veides draudzei piederošie zemes īpašumi.
Izmantoju arī grāmatu H. Enzliņš „Skati Valmieras pilsētas draudzes un novada vēsturē”, kuru ieguvu Valmieras Svētā Sīmaņa Baznīcas mājas bibliotēkā, šajā grāmatā bija aprakstīti paši pirmie Svētā Sīmaņa baznīcas zemes īpašumi, cik tie lieli, no grāmatas arī uzzināju, kā tika celta pati baznīca. Vēl no Svētā Sīmaņa baznīcas mājas bibliotēkas dabūju tabulu, kura ir pievienota sadaļā Pielikums, tā man palīdzēja aptvert cik un kādi pavisam ir Svētā Sīmaņa baznīcas zemes īpašumi Valmierā, kas ir baznīcas zemju īrnieki, cik liela ir īres nauda- tā man palīdzēja saprast to, ka izīrējot zemi baznīca gūst sev labumu un reizē arī attīsta Valmieras infrastruktūru. Tabula palīdzēja analizēt un salīdzināt īpašumus ar Pareizticīgās baznīcas īpašumiem Valmierā.
Daudz tika izmantoti interneta materiāli, no tiem dabūju visus dokumentus, Baznīcas Satversmi. Daudz materiālus ieguvu Svētā Sīmaņa baznīcas mājas lapā. Tieši interneta materiālus izmantoju visvairāk, jo tajos bija sīki izklāstīta informācija, gadījās, ka materiālos bija kāda eksperta viedoklis, kurš man ļoti noderēja darba gaitā. …
