Baznīcas, klosteru un katedrāļu skolas agrīnajos viduslaikos

Ceturtajā gadsimtā parādījās Svētā Augustīna darbi. Kā kristīgās pasaules pārstāvis, viņš savos literārajos darbos pretī grēcīgajai laicīgai pasaulei nostādīja Dieva valstību. „Pretēji sengrieķu domātājiem, kas ideālu redzēja cilvēka prāta attīstībā, kas pieejama aristokrātiskajai, kristiānisms galveno uzmanību pievērsa cilvēka tikumiskajai dabai, kas ir raksturīga katram cilvēkam. Agrīno kristiānisma pārstāvju darbos nebija pievērsta uzmanība ne intelektuālajai, ne estētiskajai audzināšanai. Galvenā vērtība bija tikumība un mīlestība ne pret sevi, bet ārpus sava Es. Audzināšana uz vairākiem gadsimtiem pieņēma morālu un reliģisku saturu.” ( 6,53)
Izvirtušo romiešu sabiedrības dzīve bija pretēja kristīgajai morālei. Te var minēt kaut vai gladiatoru cīņu tradīciju, kurā izpaudās izsmalcināta nežēlība. Šīs cīņas labprāt apmeklēja arī sievietes un pat tajās piedalījās. Tās bija „slepkavošanas izrādes.” Kad Marks Trajāns (53, 117) stājās imperatora amatā ( 98.g.), tika sarīkotas gladiatoru cīņas, kurās, lai iepriecinātu skatītājus, piedalījās vairāki tūkstoši gladiatoru. Gladiatoru cīņām bija savs rituāls. „Gladiatoru cīņu sākumā nāvei nolemtie cīnītāji piegāja pie goda lažas un skandināja: „Ave Caesar ( Imperator), morituri te salutant!” (Esi sveicināts, Cēzar ( Imperator), nāvei nolemtie tevi sveicina!) Ko netikumiskāku vēl var iedomāties cilvēks!” (6, 54) …