Bauskas novads bijis apdzīvots jau vidējā akmens laikmeta beigās. Senākās cilvēku mītnes, kas izpētītas arheoloģiski, attiecas uz 1.gt.pr Kristus…Seno zemgaļu cīņa pret vācu krustnešiem ilga līdz 13.gs beigām.(Enciklopēdija Latvijas pilsētas,86)
Informācija par apdzīvotību tagadējās Bauskas pilsētas teritorijā līdz 15.gs. vidum ir ļoti nepilnīga. Arheologi ir atraduši liecības par iespējamo apmetni upju satekā.. Šajā apmetnē cilvēki dzīvojuši pirms apmēram 3500 gadu. Arī vēlākajā laikā ir arheoloģiskas liecības par iespējamo apdzīvotību ne tikai upju sateces vietā bet arī tagadējās pilsētas teritorijā. Tomēr šīs liecības ir nepilnīgas un neļauj izdarīt noteiktus secinājumus.
Rakstītas liecības parādās sākot ar 15.gs.vidu, kad tika uzcelta Livonijas ordeņa pils. Ap to pašu laiku līdzās pilij, upju satekā, pastāv pilsētveida apmetne, kas tiek saukta par Vairogmiestu. Bez tam, ir hipotēzes, ka tolaik bijusi arī otra apmetne pie Mēmeles brasla, tagadējās vecpilsētas vietā.
1584.gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika likvidēts Vairogmiests un pilsētveida apmetnes apbūve sāka attīstīties tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā. 1594. gadā uzcelta pirmā zināmā mūra celtne pilsētā Svētā gara baznīca, kas tolaik piederēja vācu draudzei. 16.gs.beigās un 17.gs. sākumā Bauska, kā hercogistes tirgotāju un amatnieku centrs, strauji auga. Izveidojās pašreizējās vecpilsētas ielu plānojums. Pilsētas tiesību piešķiršanas gads Bauskai nav zināms un visbiežāk par pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1609. gads, kad hercogs Fridrihs Bauskai dāvāja zīmogu ar lauvas attēlu. Hercoga Fridriha laikā Bauska ieguva visus toreizējām pilsētām raksturīgos atribūtus un privilēģijas: 1615. gadā privilēģiju būvēt rātsnamu, 1635. gadā kārtības rulli.
17.gs. Bauskā bija daudz turīgu pilsētnieku. To apliecina atrasto grezno krāsns podiņu atliekas, kam analogi meklējami tā laika pilīs. Tāpat, par turību liecina fakts, ka tolaik Bauskā darbojās zeltkaļu amata cunfte ar četriem amata meistariem, kam pasūtījumu netrūka.…
