„Cilvēka dzīvi mūsdienās nosaka ne tik daudz viņa kā bioloģiskās sugas pagātne, cik kultūra, domāšanas ievirzes un attieksme pret pasauli. Kultūra ir tas fenomens, kurā izpaužas cilvēka būtība”, atzīst filozofi Maija un Rihards Kūļi. [16, 480]
Visos laikos un arī šobrīd aktuāla tēma ir personību loma kādas valsts dzīvē: politikā, zinātnē, mākslā un citās jomās. Arī Latvijā. Apliecinājums tam ir 2005.gada vasarā Latvijas skolotāju biedrības organizētā zinātniskā konference „Latvijas demokrātijas personības”, kā arī „Latvijas Avīzes” 2004.gada oktobrī rīkotais tautas balsojums par 100 Latvijas ievērojamākajām personībām.
Komponists Baumaņu Kārlis mūsdienu sabiedrībā galvenokārt ir pazīstams kā Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” autors. Taču šī dziesma nav vienīgais Baumaņu Kārļa nopelns Latvijas kultūras laukā.
Zināšanas par mūsu valsts himnas autoru sabiedrībā vēl ir samērā nepietiekamas, kas galvenokārt izskaidrojams ar faktu, ka komponista vārds padomju varas gados – gandrīz 3 paaudžu laika posmā - tika noklusēts un nolemts aizmirstībai, īpaši runājot par tautas lūgsnu – „buržuāziskās Latvijas” himnu „Dievs, svētī Latviju!” Šī iemesla dēļ viņa vārdu tikpat kā nepieminēja arī vēstures, mūzikas un literatūras stundās, runājot par jaunlatviešu kustību, kurai ir tik ļoti liela loma mūsu nacionālās pašapziņas rosināšanā un Latvijas valsts izveidē.
Kopš 1980.gada, strādājot Viļķenes bibliotēkā un vācot materiālus par novadniekiem, nācās ar šo faktu saskarties. Tikai pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, trešās tautas atmodas laikā, atklātībā sāka parādīties publikācijas par Baumaņu Kārli un „Dievs, svētī Latviju!” – to cēla godā un atjaunoja Latvijas valsts himnas statusā.
Baumaņu Kārlis pēc profesijas bija skolotājs (sarakstījis arī vācu valodas mācību grāmatu), taču viņa talantu izpausmes un darbošanās jomas bija ļoti daudzpusīgas: komponists, mūziķis, literāts (dramaturgs, dzejnieks), prasmīgs zīmētājs, Limbažu bibliotēkas dibinātājs; Saviesīgās biedrības goda biedrs un vakaru vadītājs, jautājumu izskaidrotājs u.tml.
Kursa darba tēma „Baumaņu Kārlis – personība latviešu kultūrā” izvēlēta, lai izpētītu un apkopotu dažādu gadu materiālus par Baumaņu Kārli, novērtētu viņa vietu latviešu kultūras laukā līdzās citiem latviešu kultūras darbiniekiem. Uzskatu, ka katra Latvijas pilsoņa gods un pienākums ir zināt savas valsts himnas autora dzīvesstāstu un lepoties ar to.
Kursa darba mērķis ir izpētīt Baumaņu Kārļa personības lomu latviešu sabiedrībā un kultūrā no nacionālās atmodas laika 1860-os gados līdz pat mūsu dienām.
Kursa darbā izmantoti publicēto un nepublicēto dokumentu pētījumi; filozofu, autoritatīvu sabiedrisko darbinieku, muzikologu un žurnālistu publikācijas. No tām visplašāk aplūkotas: Limbažu skolotāja A.Reimaņa sarakstītā biogrāfija „Baumaņu Kārlis”(1935); muzikoloģes Gunas Golubas monogrāfija „Baumaņu Kārlis” (1990), kas no laika distances iezīmē laikmeta politisko fonu, kādā darbojās jaunlatvieši un Baumaņu Kārlis; Jāzepa Vītola raksti, muzikologu Oļģerta Grāvīša un Arnolda Klotiņa, valodnieces Emmas Laubertes publikācijas. Izmantoti arī materiāli no Baumaņu Kārļa personīgā arhīva, kas glabājas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā, materiāli no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Limbažu muzeja, Limbažu galvenās bibliotēkas un Viļķenes pagasta bibliotēkas, interneta. Liels palīgs informācijas meklēšanā bija Viļķenes bibliotēkas izveidotā datu bāze „Baumaņu Kārlis”, kas pieejama interneta tīmeklī Limbažu Galvenās bibliotēkas mājas lapā http://lgb.elimbazi.lv
Izmantoto dokumentu apjoms aptver laika posmu no 1830-iem gadiem līdz 2005.gada jūnijam.
Tekstā ar tumšākiem burtiem (bold) izcelti manis izvēlētie fakti Baumaņu Kārļa dzīvē, kas ir nozīmīgākie tēmas atklāsmē.…
