Sporta psiholoģija ir zinātne, kurā psiholoģijas principi tiek piemēroti sporta videi. Tās mērķis ir palīdzēt sportistam sasniegt maksimālās spējas sportā un attīstīt sportista rakstura īpašības.
Bieži psiholoģisko sagatavotību atceras tad, kad sportists par pārsteigumu sev un trenerim ir neveiksmīgi nostartējis sacensībās. Nevarot atrast kļūdas fiziskajā, tehniskajā un taktiskajā sagatavošanā, atceras psiholoģiju. Kaut gan psiholoģiskā sagatavotība, kā speciāli organizēts treniņprocess, varbūt nemaz netika veikts. Tieši to uzskata par galveno neveiksmju cēloni.
Kā uzsver I.Liepiņš, tad sportista psiholoģiskajai sagatavošanai var būt izšķiroša nozīme sacensībās, jo morālās, gribas un speciālās sagatavotības augsts līmenis saistīts ar visdažādākajām cilvēku īpašību izpausmēm[2]. Psihologi ir pat izteikuši pieņēmumu, ka sportists pašreiz izmanto apmēram 40% no savām potenciālajām fiziskajām iespējām un uzdod jautājumu, kādus rezultātus viņš sasniegtu, ja iemācītos izmantot savas iespējas kaut vai par 10% labāk. Tie protams būtu izcili sasniegumi [17].
Krievu psihologs Czens uzskata, ka šobrīd vairāku treneru domāšanā un darbībā, vērojama tendence tehnoloģizēt savu darbību. Treneris sevi apzinās kā “sportisko sasniegumu inženieri” un savus profesionālos centienus virza pa līniju “metodika – rezultāts”. Sports šajā gadījumā atgādina rūpniecisko ražošanu: sagatave – sportists iesācējs, nonākot trenera rokās, kurš zina jaunāko metodiku ar laiku pārvēršas augstas klases sportistā. Ir izplatīta treniņu sistēma, kas balstās uz sportista fizisko, tehnisko un taktisko sagatavošanu. Tātad, lai gūtu panākumus sacensībās, ir precīzi jāorganizē treniņprocess šajos trīs virzienos. Pēc šādas sistēmas strādājot, pēc laika no “konveijera” būtu jānonāk sportistam, kurš ir spējīgs labot rekordus16.
Diemžēl paša sportista personība šajā gadījumā paliek ārpus šīs sistēmas un tai nepievērš uzmanību. Labākajā gadījumā sports kļūst par treniņu metožu sacensību vietu, sliktākajā – sports attīstās ekstensīvā ceļā, kad palielina treniņa slodzes apjomu, nevis kvalitāti. Samērā daudzu treneru vidū ir izplatīts stereotips, ka galarezultāts sacensībās ir proporcionāls slodzes apjomam treniņos.…
